info@prro.lv
  • Sākums
  • Par mums
    • Pakalpojumi
  • Cenas
  • Akcijas
  • Noderīgi
    • Paraugi
    • Nodokļu likmes
    • SIA dibināšana
    • Jaunumi
  • Kontakti

Visu fizisko un juridisko personu kontu reģistrs – Valsts ieņēmumu dienestā

24. mai. 2017, Nav komentāru

2017. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Kontu reģistra likums, kas nosaka prasību vienuviet apkopot ziņas par visām fiziskajām un juridiskajām personām, kam ir konti kādā Latvijas kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādē. Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Reģistra lietotājiem informācija par kontiem būs pieejama no 1. septembra.

Kontu reģistra likums paredz Latvijā izveidot sistēmu, kas ļaus identificēt jebkuru fizisku un juridisku personu, kurai ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts. Likuma mērķi, kas formulēti 2. pantā, ir plašā tvērumā – no terorisma apkarošanas līdz sekmīgai nodokļu administrēšanai. Regulējums pieņemts, ņemot vērā Eiropas Savienības prasību dalībvalstīm izveidot centrālos reģistrus vai centrālas elektroniskas datu ieguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atvērušas vai kuras kontrolē kontus.

Uzreiz jāuzsver – reģistrā tiks apkopota informācija tikai par kontu piederību, nevis par naudas pārskaitījumiem vai konta atlikumiem. Cita lieta, ka šāda interese var būt iestādēm un valsts amatpersonām, kuras prasīs informāciju par konkrētas personas kontu esamību.

Kas ziņos?

Ziņas par kontiem reģistram nodos kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Cilvēkiem ir saprotams, kas ir pirmās divas vienības. Kas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte izklāsta, ka ziņas kontu reģistram sniegs visas tās iestādes, kuras ir uzskaitītas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. pantā. Šādus pakalpojumus var sniegt kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, pasta komersanti, krājaizdevu sabiedrības, kā arī maksājumu iestādes u. c.

Kas attiecas uz maksājumu iestādēm, tad tās, tāpat kā citi finanšu sektora dalībnieki, piedāvā konkrētus finanšu pakalpojumus, proti, šīs ir FKTK uzraugāmas komercsabiedrības, ar kuru starpniecību var veikt dažādus maksājumus. Piemēram, fiziskai personai pastāv iespēja maksājumu iestādē atvērt savu maciņu elektroniskās naudas glabāšanai, kur pēc tam veikt apmaksu par precēm vai pakalpojumiem (apmaksāt autostāvvietu, iegādāties preces internetā u. tml.). Iespēju atvērt kontu maksājumu iestādē izmanto arī interneta veikali, lai saņemtu maksājumus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem.

Ko ziņos?

Likumā noteikts sniedzamo ziņu apjoms.

Bankas un citi ziņu sniedzēji iekļaušanai reģistrā sniegs konta turētāja datus (fiziskajai personai – personas datus, juridiskajai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru), konta numuru, tā atvēršanas un slēgšanas datumus.

Ziņas kontu reģistrā nonāks arī par patiesā labuma guvēju, kā likumā noteikts: ja tāds ir noskaidrots. Kas to noskaidros, un kas ir patiesā labuma guvējs šī likuma izpratnē?

Kā skaidro FKTK pārstāve, šajā gadījumā to noskaidros pati banka vai cits attiecīgais maksājuma pakalpojumu sniedzējs,  izmantojot dažādas metodes, ņemot vērā katra klienta riska līmeni. Par klientiem ar augstāku risku informācija tiks apkopta padziļināti un lielākā apjomā nekā par zemāka riska klientiem. Banka/maksājumu pakalpojumu sniedzējs konta patieso labuma guvēju var noskaidrot, gan ieskatoties dažādos reģistros, gan arī jautājot pašam klientam. Jāņem vērā arī, ka klientam – juridiskai personai – patiesais labuma guvējs vienmēr ir kāda konkrēta fiziska persona.

FKTK uzsver, ka šāda kontu reģistra mērķis ir uzlabot mehānismu, kādā veidā drošības un uzraugošās iestādes nepieciešamības gadījumā var iegūt informāciju par klientiem un to naudas līdzekļiem bankās. Šobrīd, piemēram, izmeklējot kādu, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu vai krāpniecības shēmu, drošības iestādēm ir jāapzina katra banka un jāvaicā tai informācija par klientu. Pēc kontu reģistra ieviešanas visa informācija būs pieejama vienuviet.

Pieeja reģistra informācijai

Kontu īpašniekiem būs derīgi zināt valsts iestādes un amatpersonas, kurām, kā likumā noteikts, savu pienākumu pildīšanai, būs pieeja kontu reģistram. Tās uzskaitītas likuma 6. pantā:

  1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests;
  2. operatīvās darbības subjekti;
  3. izmeklēšanas iestādes;
  4. Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
  5. Valsts ieņēmumu dienests;
  6. tiesas;
  7. prokuratūra;
  8. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
  9. zvērināti tiesu izpildītāji;
  10. zvērināti notāri, bāriņtiesas;
  11. Latvijas Banka.

Šajā pašā pantā pie katras minētās iestādes vai amatpersonas ir konkrēti norādīts, kādiem mērķiem tā ziņas no kontu reģistra var pieprasīt. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – lai nodrošinātu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli, kā arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma ievērošanas kontroli.

Savukārt zvērināti tiesu izpildītāji ziņas varēs prasīt normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei izpildu lietas ietvaros, kā arī mantojuma apsardzībai un mantojuma saraksta sastādīšanai, mantas aprakstes veikšanai mantas dalīšanas nolūkā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir būtiski saņemt aktuālo informāciju par personu kontu esamību  tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumu izpildei atbildētāja naudas līdzekļu kontā kredītiestādē apķīlāšanai, izpildot tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, piedziņas vēršanai uz parādnieka naudas līdzekļiem kontā kredītiestādē, kā arī citos gadījumos.

Dati par maniem kontiem svešās rokās. Kas kontrolēs, vai šīs rokas ir "tīras"?

Ļoti daudzām iestādēm un represīvajām amatpersonām būs pieeja kontu reģistram. Kāda ir iestāžu un amatpersonu atbildība par datu neizpaušanu vai par ziņu izmantošanu neatbilstoši?

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis uzsver: "Kontu reģistrā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības. Par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu ir normatīvajos aktos paredzētā atbildība, tostarp krimināltiesiskā."

Ziņu glabāšanas termiņš – 5 gadi

Likuma 5. pantā noteikts, ka reģistra pārzinis [VID] ziņas glabā piecus gadus pēc konta slēgšanas, pēc tam ziņas no reģistra dzēš. Kontu īpašniekus varētu interesēt, cik ilgi tiks glabāta informācija par iestāžu darbiniekiem, amatpersonām, kas skatījušās viņu kontus.

FM pārstāvis norāda, ka ziņas kontu reģistra pieprasījumu auditācijas vajadzībām tiks saglabātas piecus gadus, to nosaka likuma 7. pants. Tiks glabāta šāda informācija:

  1. par katru informācijas pieprasījumu, norādot tā datumu un ziņas, kas identificē personu, par kuru veikts informācijas pieprasījums (personas kods vai reģistrācijas kods, tās lietas numurs, kuras ietvaros informācija pieprasīta);
  2. par atbildi uz informācijas pieprasījumu, norādot saņemtās atbildes datumu un atbildes informāciju;
  3. par gadījumiem, kad atbilde uz informācijas pieprasījumu nav saņemta.

Vai svešu acu pieeja kontu reģistram neliks naudu glabāt zeķē?

Gan  Finanšu ministrija, gan FKTK uzskata, ka nav pamata domāt, ka atbilstoši likumam visu kontu datu salikšana vienuviet liks kādai daļai iedzīvotāju  turpmāk izvēlēsies naudas glabāšanu zeķē.

Ziņas, kuras tiks sniegtas kontu reģistram, jau šobrīd ir banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, un nepieciešamības gadījumā pēc drošības un citu iestāžu pieprasījuma šī informācija tām tiek sniegta. Līdz ar to kontu reģistra izveide no klienta viedokļa neko nemaina, vienīgi – konta reģistrā informācija būs pieejama apkopotā veidā, pamato FKTK pārstāve.

Arī A. Jarockis piebilst, ka konkrētas personas kontu reģistra darbība neietekmēs, jo informācijas sniegšanas pienākums kontu reģistram gulstas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Informācijas sniegšana valsts iestādēm, Finanšu ministrijas ieskatā, nevarētu būt izšķirošais faktors, kādēļ iedzīvotājs atsakās no kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu izmantošanas.

Kontu kopumi ir arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Centralizēts banku un maksājumu kontu reģistrs vai elektroniska datu ieguves sistēma darbojas Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā. Piemēram, Slovēnijā centralizētais maksājumu kontu reģistrs ir pieejams no 2009. gada 1. novembra.

Kas par mani/manu kontu ir interesējies?

Protams, bez pamata neviena iestāde nevar sākt interesēties par personu, bet cik tur daudz šodien vajag, lai kādam šī interese parādītos? Tāpēc, iespējams, svarīgākais jautājums arī cilvēkiem, kuriem nav ko slēpt un varbūt divu banku kontos iekrīt tikai alga un invaliditātes pensija, pārliecināties – vai kāds par viņu interesējas, tas ir, pieprasījis ziņas no kontu reģistra.

A. Jarockis norāda, ka informāciju par pieprasījumiem no kontu reģistra konkrēta fiziskā persona varēs uzzināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai (izņemot gadījumus, kad šādu informāciju nav iespējams izpaust).

A. Līcīte uzsver, ka likums nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. FKTK pārstāve piebilst, ka arī pašreiz drošības un uzraudzības iestādēm šī informācija ir pieejama likumā noteiktajos gadījumos un konta reģistrā šī informācija būs pieejama vienīgi apkopotā veidā, kas atvieglos un efektivizēs drošības un uzraudzības iestāžu darbu.

http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286898-visu-fizisko-un-juridisko-personu-kontu-registrs-valsts-ienemumu-dienesta/

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana EDS. Vēl daži ieteikumi

14. mar. 2017, Nav komentāru

Īsumā
  • Vispārējā IIN (likme 23%) maksātājiem ir tiesības atgūt pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – ārstniecības, izglītības pakalpojumiem – un vēl citos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos.
  • Mikrouzņēmumos strādājošajiem nav tiesību uz IIN atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem (jo viņi nemaksā pilnu IIN likmi).
  • Deklarējot attaisnotos izdevumus par iepriekšējiem gadiem, D4 pielikumā jāpievieno attiecīgā gada, piemēram, 2014.gada, izdevumu čeki.
  • Zobārstniecības izdevumi D4 pielikumā jānorāda atsevišķi no pārējiem ārstniecības izdevumiem, jo maksājumiem zobārstam un par plānveida operācijām nav gada limita, pārmaksāto nodokli var atgūt no visas summas.
  • Sīkāk: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/285728-gada-ienakumu-deklaracijas-iesniegsana-eds-vel-dazi-ieteikumi/

Patentmaksājums un sociālā apdrošināšana

27. feb. 2017, Nav komentāru

ĪSUMĀ

·         Patentmaksa ir nemainīga summa, ikmēneša ienākumi to neietekmē.

·         Ja patentmaksas maksātājs veic saimniecisko darbību vairākās profesijās, patentmaksu mēnesim nosaka atbilstoši profesijai ar augstāko patentmaksu.

·         Ja patentmaksas maksātājs veic saimniecisko darbību gan Rīgas, gan citu pašvaldību teritorijās, patentmaksas apmēru nosaka atbilstoši teritorijai ar augstāko patentmaksu.

·         Patentmaksu var maksāt par vienu, trim, sešiem mēnešiem vai vienu gadu avansā.

·         Patentmaksātāji ir sociāli apdrošināti – invaliditātei un pensijai, jo 67% no maksājuma ir sociālās iemaksas, 33% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

·         Samazinātās patentmaksas maksātāji nav sociāli apdrošināti, jo samazinātā patentmaksa (deviņi un 17 eiro) paredz tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli.

·         Šā gada 23. janvārī VID bija reģistrēti 2246 patentmaksas maksātāji, 533 samazinātās patentmaksas maksātāji.

·         Patentmaksājumam nav saistības ar patentu jeb dokumentu, kas atzīst un apliecina konkrētās tehniskās idejas autoru, kam pieder reģistrētas ekskluzīvas tiesības uz izgudrojumu.

Palielināt | Samazināt

 

Ieteikt:   +0

-0

  Komentāri (1)



Finanses

·         Nodokļi

Labklājība

·         Pensijas

·         Invaliditāte

SAISTĪTIE RESURSI

Tiesību akti


·         Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

·         Par valsts sociālo apdrošināšanu

·         Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā (OP 2013/252.36)


Citi raksti

·        

SKAIDROJUMS
23.01.2017

Īpašuma tiesības vai nodokļu maksāšanas režīms? 

·        

APRAKSTS
20.01.2017

Vēlme saņemt cienījamu pensiju nesakrīt ar paša ieguldījumu 


 Drukāt

 Nosūtīt

 Ziņot redaktoram

 KomentētIesaka:   +0 -0


Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Patentmaksā iekļautas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to arī patentmaksātāji ir sociāli apdrošināti diviem apdrošināšanas veidiem – pensijai un invaliditātei. Taču, ja persona izmanto tiesības uz samazināto patentmaksājumu, jārēķinās, ka sociālās apdrošināšanas nav, jo tā maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli. 
Patentmaksa ir nodokļu režīms, tai nav saistības ar patentu jeb dokumentu, kas atzīst un apliecina konkrētās tehniskās idejas autoru un kam pieder ekskluzīvas tiesības uz izgudrojumu.

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" patentmaksu kā nodokļu maksāšanas režīmu ieviesa 2010. gadā, 11.10 pantā nosakot īpašus noteikumus patentmaksātājiem. Mazais nodoklis tika piedāvāts ar domu pamudināt ekonomiski aktīvos, bez darba palikušos cilvēkus sākt mazo biznesu bez apgrūtinošu birokrātisko procedūru kārtošanas.

Saskaņā ar likumu patentmaksa (vispārējā) tiek ieskaitīta valsts budžetā: 67% – valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā; 33% – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.

Nodokļu režīms patiešām ir vienkāršs. Pamatos tas ir izklāstīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijā Saimnieciskās darbības veicēji. Tomēr par dažiem praktiskiem soļiem LV portāls lūdza skaidrojumu VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA).

Patentmaksu var izvēlēties maksāt, ja saimniecisko darbību veic profesijās, kas ir uzskaitītas Ministru kabineta noteikumu Nr.1531 1. pielikumā.

Katrai profesiju grupai ir noteikts konkrēts maksājums. Tā apmērs ir atšķirīgs – no 43 eiro mēnesī (auklei, kalējam, keramiķim u.c.) līdz 100 eiro mēnesī (masierim).

Patentmaksa virknē profesiju atšķiras Rīgā un ārpus Rīgas.  Piemēram, privātskolotājam Rīgā maksājums ir 57 eiro, ārpus galvaspilsētas – 43 eiro.

Ja saimniecisko darbību veic gan Rīgā, gan citu pašvaldību teritorijās, patentmaksu vienam kalendārajam mēnesim nosaka atbilstoši teritorijai ar augstāko patentmaksu.

Tiesiskais regulējums paredz, ka patentmaksātājs saimniecisko darbību var veikt vairākās profesijās. Arī tādā gadījumā maksājums ir viens, bet – lielākais.

Patentmaksu var maksāt par vienu, trim, sešiem mēnešiem vai gadu. Maksājums ir jāveic divu darbdienu laikā pēc pieteikšanās šim nodokļu režīmam.

Lai reģistrētos kā patentmaksātājs, VID jāiesniedz iesniegums – ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms patentmaksas piemērošanas datuma.

Patentmaksātāja iesniegums (veidlapa) ir jau minēto MK noteikumu Nr. 1531 2. pielikums. Aizpildīto veidlapu VID var iesniegt gan elektroniski (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā – EDS), gan klātienē.

VID sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka iesniegums "Par reģistrāciju patentmaksas vai samazinātās patentmaksas veikšanai" ir atrodams VID mājaslapā sadaļas "Nodokļi"/ "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis" / "Veidlapas un iesniegumi" apakšsadaļā "Iesniegumu un paziņojumu formas".

Aizpildītu iesniegumu var iesniegt EDS sadaļā "Dokumenti"/ "No veidlapas"/ "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti" / "Iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju patentmaksas veikšanai" vai klātienējebkurā klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību (eID) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu (iesnieguma veidlapa pieejama klientu apkalpošanas centros).

Kad un kur veikt patentmaksājumu?

Atbilstoši MK noteikumu prasībām patentmaksājumam jāpiesakās 10 dienas iepriekš un maksājums jāieskaita budžetā divu darbdienu laikā. Palūkosim, ko tas nozīmē praksē.

Piemēram, floriste iesniedz VID "Iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju patentmaksas vai samazinātās patentmaksas veikšanai", lūdzot reģistrēt patentmaksas veikšanai no 2017. gada 1. marta līdz 31. martam, un samaksā divu darbdienu laikā 43 eiro par vienu mēnesi. Vienlaikus viņa vēlas turpināt būt patentmaksātāja arī aprīlī. Vai tādā gadījumā atkal būs jāiesniedz iesniegums VID? Tātad – kāds termiņš ir jānorāda šajā iesniegumā? Un, ja norāda pusgadu, vai tad patentmaksa ir jāsamaksā uzreiz par visiem sešiem mēnešiem? Tātad jāsamaksā uzreiz 258 eiro? Vai var maksāt par katru mēnesi atsevišķi?

VID Nodokļu pārvaldes speciālisti skaidro – patentmaksa ir fiksēts maksājums par personas iesniegumā saistībā ar reģistrāciju patentmaksas veikšanai norādīto termiņu – vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Iesniegumu fiziskā persona iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms iesniegumā norādītās dienas, kad vēlams sākt patentmaksas piemērošanu. Līdz ar to, ja patentmaksas maksātājs vēlas turpināt maksāt patentmaksu arī nākamajā periodā, iesniegums par reģistrāciju patentmaksas veikšanai jāiesniedz 10 dienas pirms iepriekš reģistrētās patentmaksas termiņa beigām. Minētajā piemērā, ja persona vēlas turpināt maksāt patentmaksu aprīlī, iesniegums jāiesniedz līdz 20. martam.

Personai divu darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas jāsamaksā patentmaksa par visu iesniegumā norādīto termiņu. Tādējādi piemērā minētajā situācijā patentmaksa floristam par sešiem mēnešiem ir 258 eiro, kas jāiemaksā vienā maksājumā.

Patentmaksājums jāieskaita budžeta kontā:

Reģistrācijas numurs: 90000050138

Konta nr.: LV61TREL1060000710000

Saņēmēja BIC kods: TRELLV22

Pārskati nav jāiesniedz, papildu maksājumu nav

Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus. Par saimnieciskās darbības ieņēmumiem pārskati nav jāiesniedz.  Izņemot fiksēto maksājumu, papildus nekādi maksājumi patentmaksas maksātājam nav jāveic.

Ierobežojumi

Patentmaksa nav atkarīga no kalendārā mēneša saimnieciskās darbības ienākumiem. Taču likumā ir noteikts, ka patentmaksas maksātāja ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 15 000 eiro gadā. Kad un kā šis 15 000 eiro slieksnis ir konstatējams?

Patentmaksas maksātājam pašam ir jāuzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumi, skaidro VID. Kad tie no gada sākuma ir sasnieguši 15 000 eiro, ko konstatē pats nodokļu maksātājs vai VID inspektors kontroles pasākuma laikā, nodokļu maksātājam ar nākamo mēnesi jāsāk maksāt nodokļi vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējam vai jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis.

Vēl viens ierobežojums – nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.

Piemēram, patentmaksas maksātājam, kurš ir audioierakstu operators, ir noteikts ierobežojums attiecībā uz savu pakalpojumu sniegšanu komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam, kura darbības joma ir saistīta ar filmu veidošanu, producēšanu u.tml. un kurš šo uzfilmēto materiālu tālāk izplata savas saimnieciskās darbības ietvaros.

Likums paredz arī samazinātu patentmaksu. Tiesa, ne visās profesijās – mazāks maksājums nav paredzēts skaistumkopšanas pakalpojumu, kā arī fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumu sniedzējiem. Samazināto patentmaksu var maksāt, ja:

·         piešķirta vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi);

·         saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro;

·         persona nav fiksētā nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vai saimnieciskās darbības veicēja (maksā nodokli 23%);

·         cilvēks nenodarbina citas personas, nav algas nodokļa maksātājs.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā. Īsāks termiņš nav paredzēts.

Samazinātās patentmaksas maksātājiem jāzina, ka viņi nav sociāli apdrošināti, jo nekāda summa no šī maksājuma (9 vai 17 eiro) netiek novirzīta sociālajām iemaksām. Kā informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja, tas noteikts likuma 11.10 pantā: Samazinātā patentmaksa ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību kādā no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām saimnieciskās darbības jomām.

Patentmaksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksas

Saimnieciskās darbības veicējiem, kuri kā nodokļu maksāšanas režīmu izvēlējušies patentmaksājumu, obligāto iemaksu objektu aprēķina, ņemot vērā atbilstošo obligāto iemaksu likmi un to, ka 67% no patentmaksas apmēra ir veiktās obligātās iemaksas. Patentmaksātājs ir apdrošināts tikai invaliditātei un pensijai. Tas nozīmē, ka patentmaksātājam ir tiesības uz valsts vecuma pensiju un invaliditātes pensiju. Savukārt patentmaksātājs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi, ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.

Patentmaksātājam aprēķina obligāto iemaksu objektu

Piemēram, ja florists ir izvēlējies maksāt patentmaksu par vienu kalendāro mēnesi, tad viņa patentmaksa būs 43 eiro. No šīs summas 67% ir obligātās iemaksas, un tie ir 28,81 eiro (67% no 43 eiro). Atbilstoši maksājumam VSAA apdrošinātās personas kontā reģistrē obligāto iemaksu objektu 109,29 eiro, piemērojot obligāto iemaksu likmi 26,36% (tā sastāv no pensiju apdrošināšanas likmes – 24,54% un invaliditātes apdrošināšanas likmes – 1,84%, kas ir noteiktas pašnodarbinātajiem MK noteikumos Nr. 759 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu).

Savukārt patentmaksātājam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi, un ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai, obligāto iemaksu objekts būs 117,40 eiro.

Obligāto iemaksu objekts tiek aprēķināts, ņemot vērā, ka no patentmaksas aprēķinātās obligātās iemaksas (28,81 eiro) atbilst  26,36%, līdz ar to obligāto iemaksu objekts ir 109,29 eiro (28,81 x 100 : 26,36). Patentmaksātājam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi, un kurš ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai, obligāto iemaksu objekts 117,40 eiro tiek aprēķināts šādi: 28,81 x 100 : 24,54 = 117,40.

Kādu šīs summas daļu reģistrē kā pensijas kapitālu?

Saskaņā ar jau minētajiem MK noteikumiem Nr. 759 pensijas kapitālu veido 20% no obligāto iemaksu objekta, ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks. Tātad pensijas kapitāls būs 20% no 109,29 jeb 21,858 eiro. Šajā gadījumā  personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi, pensijas kapitāls būs 23,48 eiro.

Ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībniece, tad pensijas kapitālu veido 14% no iemaksu objekta, bet fondēto pensiju shēmā nonāk 6% no iemaksu objekta.

Vēl jāpiebilst, ka patentmaksātājs nevar papildus brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

Kā atgādina A. Jakseboga, pensijas apmērs ir atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla laika periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanai. Jo lielāks pensijas kapitāls šajā periodā ir uzkrāts, jo lielāka pensija. Tāpat pensijas apmēru ietekmē darba stāža gadi līdz 1996. gada 1. janvārim un personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam (ieskaitot), kuru piemēro šo  darba stāža gadu novērtēšanai. Nozīme ir arī tam, kādā vecumā piešķir pensiju.

Populārākās profesijas

2017. gada 23. janvārī VID Nodokļu informācijas sistēmā bija reģistrēti 2246 patentmaksas maksātāji, tajā skaitā 533 reģistrēti kā samazinātās patentmaksas maksātāji. Kopīgais reģistrēto patentmaksas maksātāju skaits ir mazāks nekā attiecīgajā profesijā reģistrēto patentmaksas maksātāju skaita matemātiskā kopsumma, jo vienam patentmaksas maksātājam vienlaikus var būt uzrādītas arī vairākas profesijas.

Statistika rāda, ka patentmaksātāji ir visās šā nodokļu režīma profesijās. Taču skaits ir atšķirīgs. Ir saimnieciskās darbības veidi, kuros patentmaksājumu izvēlējušies vien pāris cilvēku, piemēram, podnieks, tautas tērpu darinātājs.  Visvairāk ir fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumu sniedzēju (fotogrāfs, mākslas fotogrāfs, kinooperators un audioieraksta operators) – 370, frizieru (kungu, dāmu, kā arī suņu), frizūru modelētāju – 285, aukļu (oficiālais profesijas nr. 8.3 – auklis) – 185. Arī daudzi kosmetologi, amatnieki, privātskolotāji, šuvēji kā nodokļu režīmu izvēlējušies patentmaksu.

Vēl jāpiebilst, ka patentmaksājumam, kas ir nodokļu režīms, nav saistības ar patentu jeb dokumentu, kas atzīst un apliecina konkrētās tehniskās idejas autoru, kam pieder reģistrētas ekskluzīvas tiesības uz izgudrojumu. Tā kā vārdu līdzība nereti mēdz radīt pārpratumus, LV portālā ir īpašs skaidrojums "Īpašuma tiesības vai nodokļu maksāšanas režīms?" .

 

PRRO izsaka viedokli par Lursoft Debitora portfeli.

6. okt. 2016, Nav komentāru
http://blog.lursoft.lv/2016/09/29/debitoru-portfela-mainigais-kreditors-iespeja-gramatvedibas-pakalpojumu-sniedzejiem-palidzet-uzlabot-savu-klientu-maksatspeju/

Attaisnoto izdevumu deklarēšanai pieejama VID mobilā lietotne

13. sep. 2016, Nav komentāru

ĪSUMĀ

VID mobilajai lietotnei "Attaisnotie izdevumi" var pieslēgties divos veidos:

·         EDS reģistrētie lietotāji, izmantojot savu EDS lietotāja vārdu un paroli;

·         Tie, kas EDS ir reģistrējušies caur portālu www.latvija.lv, izmantojot internetbanku, mobilajā lietotnē var autentificēties ar QR kodu.

·         Ar mobilo telefonu nofotografē maksājuma dokumentu, tiklīdz tas saņemts, un aizsūta attēlu glabāšanai uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).


Iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju ar attaisnotajiem izdevumiem, lai atgūtu daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jāpievieno medicīnas un citu maksājumu apliecinoši dokumenti. Tie visi ir jāuzglabā līdz deklarācijas iesniegšanai, kad nereti atklājas – informācija čekā izdzisusi vai čeks ir pazudis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izveidojis mobilo lietotni „Attaisnotie izdevumi”, ar kuru VID var nekavējoties aizsūtīt katra sava maksājuma apliecinājumu, kas ir deklarējams kā attaisnotais izdevums pārmaksātā nodokļa atgūšanai.

VID uzsver, ka mobilā lietotne izveidota, lai atvieglotu iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)  pārmaksas atmaksu par ārstniecību, izglītību un citiem attaisnotajiem izdevumiem.

Tātad radīta iespēja vienkāršot gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma "Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem" aizpildīšanu. Jo tiek nodrošināta attaisnoto izdevumu apliecinošu dokumentu, piemēram, čeku fotogrāfiju un to aprakstu, pakāpeniska uzkrāšana kalendāra gada laikā, lai, aizpildot ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), šos attaisnojuma dokumentus varētu ērti pievienot deklarācijai.

Pieslēgšanās iespējas

VID informē, ka mobilā lietotne "Attaisnotie izdevumi" ir pieejama uzstādīšanai bez maksas šādās vietnēs:

·         Android iekārtu lietotājiem Google Play vietnēhttps://play.google.com/store/apps/details?id=com.exigenservices.vid.eds.declare

·         iOS iekārtu lietotājiem App Store vietnēhttps://itunes.apple.com/lv/app/attaisnotie-izdevumi/id1078715214?mt=8

·         Windows iekārtu lietotājiem Microsoft Store vietnēhttps://www.microsoft.com/lv-lv/store/apps/attaisnotie-izdevumi/9nblggh5f968

EDS reģistrētie lietotāji mobilajai lietotnei var pieslēgties, izmantojot savu EDS lietotāja vārdu un paroli.

Savukārt tie, kuri EDS ir reģistrējušies tiešsaistē portālā www.latvija.lv, autentificējoties ar savas internetbankas datiem, mobilajā lietotnē var autentificēties ar QR koda palīdzību. QR kods personas autentifikācijai mobilajā lietotnē ir pieejams EDS sadaļas "Iestatījumi" lapā "Profils". Uz datora ekrāna ir jāatver profila lapa ar tajā redzamu QR kodu, tad mobilās lietotnes autentifikācijas ekrānā jāizvēlas "Autentificēties ar QR kodu" un atvērtā QR koda skenera lietotne ir jāpietuvina datora ekrānā redzamajam QR kodam līdz brīdim, kamēr kods tiek nolasīts un skaņas signāls identificē sekmīgu pieslēgšanos.

Lai nosūtītu maksājuma dokumentu no mobilās lietotnes uz čeku krātuvi, nepieciešams veikt šādas darbības:

1. Mobilās lietotnes sākuma ekrānā izvēlēties vienu no iespējām:

·         nofotografēt attaisnotā izdevuma dokumentu ar mobilās iekārtas fotokameru;

·         izvēlēties jau iepriekš nofotografēto attēlu no iekārtas attēlu galerijas.

2. Pievienot dokumentam nepieciešamo papildu informāciju.

Kāda ir nepieciešamā informācija, ir pateikts priekšā ar norādēm: Attaisnotā izdevuma dokumenta nosaukums; Datums; Dokumenta numurs; Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs; Pakalpojuma tips (ārstniecība, ārstniecība pilnā apjomā - domāta zobārstniecība un plānveida operācijas) utt.

3. Nospiest pogu "Saglabāt", lai nosūtītu attaisnotā izdevuma dokumenta datus uz EDS.

Lai automātiskais process notiktu korekti, ir svarīgi, lai katram maksājuma dokumentam būtu norādīta precīza informācija, īpašu uzmanību pievēršot maksājuma dokumenta izsniegšanas datumam un maksājuma dokumenta summai.

Iesniegtie dati apskatāmi un labojami EDS

Plašāka informācija par maksājuma dokumentu pievienošanu un nosūtīšanu pieejama VID sagatavotajā materiālā "Attaisnoto izdevumu dokumenti un gada ienākumu deklarācijas D4 pielikums par 2015. gadu", kas pieejams VID mājaslapā sadaļā "Noderīgi/Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)/Palīgmateriāli".

Visi ar mobilās lietotnes "Attaisnotie izdevumi" starpniecību nosūtītie attaisnoto izdevumu dati nonāk EDS un ir pieejami apskatei un datu labošanai EDS sadaļā "Attaisnoto izdevumu dokumenti". Gatavojot kārtējo gada ienākumu deklarāciju (sākot no 2015. gada) un izvēloties tajā aizpildīt arī D4 pielikumu, laika gaitā uzkrātie attaisnoto izdevumu dokumenti tiks automātiski saskaitīti un iekļauti deklarācijā.

Tātad, nākamgad aizpildot deklarāciju par 2016. gadu, kā pievienotie dokumenti parādīsies aizsūtītie čeki, apraksti un 2016. gada izdevumu norādītās summas.

Kā skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, uz krātuvi var nosūtīt jebkādu attēlu, jebkādu čeku par jebkuru periodu, bet automātiskā čeku ievietošana deklarācijas D4 pielikumā ir pieejama tikai no 2015. gada.

Kā jau teikts, lietotājs pats ir atbildīgs, lai informāciju norādītu korekti. Pats to var arī pārbaudīt, proti, katra iesūtītā čeka informāciju var rediģēt vai nu mobilajā aplikācijā, vai EDS glabātuvē, vai D4 pielikumā.

Vai ar mobilo telefonu iesniegtajai deklarācijai un iesūtītajiem pievienotajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskas spēks kā datorā aizpildītai un iesniegtai EDS? Vai nodokļu maksātājam ir jāsaglabā arī čeku oriģināli?

VID norāda, ka dokumenta juridiskais spēks neatkarīgi no platformas (dators, viedtālrunis, planšete), kas izmantota, lai šo dokumentu iesniegtu VID, paliek nemainīgs. VID darbiniekam, pārbaudot deklarāciju, var rasties precizējoši jautājumi par neskaidrībām. Iesniegto čeku oriģinālus VID rekomendē uzglabāt līdz brīdim, kad ir saņemta nodokļa atmaksa saskaņā ar iesniegto deklarāciju.

Attaisnojuma dokumentus EDS sadaļā "Attaisnoto izdevumu dokumenti" vai gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma datu ievadformā ir iespējams pievienot arī manuāli – tās var būt maksājumu dokumentu fotogrāfijas vai skenēti attēli, kas sagatavoti bez mobilās lietotnes izmantošanas.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā šovasar preses konferencē uzsvēra, ka mobilā aplikācija attaisnotajiem izdevumiem ir vēl viens veids, kā cilvēkam pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk nogādāt VID čekus par maksājumiem zobārstam vai citiem ārstniecības pakalpojumiem. Līdz jūlija beigām šo aplikāciju bija lejuplādējuši apmēram 3000 interesentu.

Šogad iedzīvotāji ļoti aktīvi izmantojuši iespēju iesniegt gada ienākumu deklarācijas elektroniski, 68% no visām deklarācijām iesniegtas EDS.

Gada pirmajā pusē iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksāti vairāk nekā 700 miljoni eiro. Vairāk nekā 70 miljonus eiro iedzīvotāji pieprasījuši atmaksāt, izmantojot likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzētās tiesības atgūt daļu nodokļa, deklarējot attaisnotos izdevumus.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā VID aicina iedzīvotājus zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī iesūtīt savu jautājumu rakstiski VID mājaslapā "Uzdot jautājumu VID".

Izglītības maksājumi automātiski, bet pārbaudāmi

Sākot ar šo gadu, deklarācijā automātiski jāatspoguļo arī tā informācija, ko par personas veiktajiem maksājumiem par izglītību VID būs iesniegušas mācību iestādes. Šāds pienākums izglītības iestādēm ir noteikts ar 2015. gada 30. novembra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ja likums nosaka šādu prasību, vai  ir jāsūta čeki arī par izglītību attaisnoto izdevumu deklarēšanai, vai arī var paļauties, ka dati par maksājumiem, kad cilvēks iesniegs ienākuma deklarāciju,  VID jau būs?

K. Augstkalne-Jaunbērziņa klāsta, ka VID saņem informāciju par veiktajiem izglītības maksājumiem, līdz ar to tie konkrētās personas deklarācijā ielasās automātiski. Taču šis pakalpojums ir salīdzinoši jauns, tāpēc, lai nerastos kādas neprecizitātes, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vēlams pārbaudīt, vai VID rīcībā esošā informācija ir korekta. Gadījumā ja maksājumu dati neatbilst patiesībai, automātiski pielasītās rindas ir iespējams dzēst un aizstāt ar lietotāja pievienotajiem čekiem.

Der atcerēties, ka attaisnotajos izdevumos par šo gadu ir iekļaujami arī vecāku maksājumi par bērnu interešu izglītību. Līdz ar to, izmantojot mobilo lietotni, jau tagad var nosūtīt maksājuma dokumentus arī par interešu izglītību.

 

 

Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un darba devēju atvaļinājumi mazuļu vecākiem

24. mai. 2016, Nav komentāru

Strādājošiem vecākiem valsts paredz sociālās apdrošināšanas garantijas un tiesības uz atvaļinājumiem darbā. Tā kā pabalsti ir vairāki un to nosacījumi arī atšķirīgi, svarīgi zināt, kādas formalitātes ir jāievēro, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) saņemtu pienākošos pabalstus un laikus par atvaļinājuma piešķiršanu būtu informēts arī darba devējs. VSAA skaidro nosacījumus pabalstiem, kuri ir saistīti ar darba devēja piešķirtajiem atvaļinājumiem sakarā ar bērna gaidībām un tā kopšanu pirmo dzīvības gadu laikā.

Darba ņēmēja atrašanās grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā ir saistoši apstākļi, nosakot tiesības un piešķirot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, uzsver VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka.

Maternitātes pabalstu jeb dekrēta naudu VSAA piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku. Tātad, lai saņemtu maternitātes pabalstu, svarīgi, lai sievietei darba devējs būtu šos piešķīris atvaļinājumus.

Darba ņēmēja atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA) dod iespēju saņemt VSAA maksāto vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā (ja BKA neizmanto un turpina strādāt, vecāku pabalstu ir tiesības saņemt -to izmaksā 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Savukārt bērna tēva atrašanās atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu dod iespēju bērna tēvam izmantot 10 kalendāro dienu paternitātes atvaļinājumu un saņemt paternitātes pabalstu.

Tātad atvaļinājumu un pabalstu piešķiršanā iesaistītās puses ir gan darba devējs, gan VSAA. Darba devējs, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, piešķirs grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus, kā arī BKA, un VSAA nodrošinās pieprasīto maternitātes un vecāku pabalstu piešķiršanu un izmaksu, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegumu un darba devēja informāciju par piešķirtajiem atvaļinājumiem.

Informāciju par piešķirtajiem atvaļinājumiem darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tad VSAA šo informāciju elektroniskā veidā no VID saņem. Pabalsta pieprasītājam informācija par darba devēja piešķirtajiem atvaļinājumiem VSAA nav jāiesniedz.

Taču ir svarīgi savlaicīgi informēt darba devēju, vispirms iesniedzot iesniegumu attiecīgā atvaļinājuma piešķiršanai, un pēc tam pieprasīt pabalstus VSAA. Darba likuma 156. panta otrā daļa paredz, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Tātad – mēnesi pirms bērna kopšanas atvaļinājuma vēlamā sākuma datuma jāiesniedz darba devējam iesniegums atvaļinājuma piešķiršanai, norādot, cik ilgi vēlēsieties izmantot šo atvaļinājumu.

Svarīgi zināt!
 

·         Ikvienam darbiniekam, gan bērna mātei, gan bērna tēvam, ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu.

·         Atvaļinājuma ilgums ir 1,5 gadi, un to var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu.

·         Darbiniekam ir tiesības izvēlēties bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, sadalot to pa daļām, vai uzreiz izmantot to pilnībā.

·         Darbiniekam ir pienākums 1 mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

Kā jārīkojas darbiniekam, lai saņemtu pabalstus, kas saistīti ar bērna gaidībām un tā kopšanu?
 

Lai saņemtu:

1. Darba devējam jāiesniedz:

2. VSAA jāiesniedz:

Maternitātes pabalstu

(bērna mātei pirms un pēc dzemdībām – 56 vai 70 dienas katrā no periodiem)

Iesniegums grūtniecības atvaļinājuma piešķiršanai un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanai, pamatojoties uz ārsta izsniegtajām darbnespējas lapām B.

Iesniegums maternitātes pabalsta piešķiršanai un darbnespējas lapu B oriģināli.

Vecāku pabalstu

(līdz bērna viena gada vecumam vai bērna pusotra gada vecumam)

Iesniegums bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanai, kurš jāiesniedz 1 mēnesi pirms vēlamā atvaļinājuma sākuma datuma.

Iesniegums vecāku pabalsta piešķiršanai. Ja darbiniekam būs piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, pabalsts tiks izmaksāts piešķirtajā apmērā.

Savukārt, neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpinot strādāt, – pabalstu izmaksās 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas.

Paternitātes pabalstu

(bērna tēvam, sakarā ar bērna piedzimšanu par 10 kalendāro dienu periodu)

Iesniegums atvaļinājuma piešķiršanai sakarā ar bērna piedzimšanu.

Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā2 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Iesniegums paternitātes pabalsta piešķiršanai.

Likumdevējs ir paredzējis iespēju pabalsta pieprasītājam atteikties no maternitātes pabalsta otras daļas par dzemdību periodu un pieprasīt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu jau no bērna dzimšanas dienas, bet ne ātrāk kā ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma par grūtniecības periodu – ja maternitātes pabalsts ir apmēra ziņā mazāks nekā vecāku pabalsts.

Tā kā vienlaikus ar vecāku pabalstu piešķir arī VSAA izmaksājamo bērna kopšanas pabalstu, tad ir iespējamas situācijas, kad abu šo pabalstu summa ir lielāka nekā maternitātes pabalsts, norāda A. Zīrāka.

Tādas situācijas varētu būt, ja

1.       darba ienākumi ir minimālās darba algas apmērā vai tikai nedaudz virs minimālās darba algas;

2.       piedzimuši dvīnīši vai trīnīši.

Tomēr vairumā gadījumu pabalsta pieprasītājam šāda izvēle nav labvēlīga. Proti, atteikšanās no maternitātes pabalsta, lai saņemtu vecāku pabalstu, nav izdevīga.

Kādi pabalsti un no kura datuma ir pieprasāmi?

Vecākiem nereti ir neskaidrības ar diviem periodiem, kuros minēts pusotrs gads. Kā jau teikts, Darba likums paredz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu. Tātad tas ir noteikts kalendārā laika periods. Taču vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu maksā līdz bērniņš sasniedz pusotra gada vecumu. Tātad šis periods ir saistīts ar bērna vecumu. Piemēram, ja bērns dzimis 2015.gada 14.martā, tad uz 1,5 gadiem prasītā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksa beigsies 2016.gada 14.septembrī. Savukārt BKA darba devējam vecāki  parasti nepieprasa ar bērna piedzimšanas dienu, bet pēc dzemdību atvaļinājuma, tādējādi 1,5 gadu ilgs BKA, ko piešķir darba devējs, pārsniedz 2016.gada 14.septembri par 56 vai 70 dienām. Tādējādi par pēdējām 56 vai 70 dienām pabalsti maksāti netiek.

Pabalstus maksā vienam no vecākiem, savukārt tiesības pieprasīt 1,5 gadu ilgu BKA ir abiem vecākiem. Darba devējs bērna kopšanas atvaļinājumu tikai piešķir, bet neapmaksā.

Svarīgi zināt!
 

·         Ja atteiksieties no maternitātes pabalsta par dzemdību periodu (B lapas 2. daļa), lai saņemtu vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, jāatceras, ka darba devējam ir savlaicīgi jāiesniedz iesniegums bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanai.

·         Tas nozīmē, ka lēmums neizmantot dzemdību atvaļinājumu, bet uzreiz pēc dzemdībām sākt izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, jāpieņem savlaicīgi un vismaz mēnesi pirms bērna dzimšanas jāiesniedz iesniegums darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu.

·         Atvaļinājuma periodi secīgi seko viens otram, jo vienlaikus divos atvaļinājumos darbinieks atrasties nevar, tādēļ ir svarīgi jau savlaicīgi izlemt, kurus pabalstus un no kura datuma vēlēsieties saņemt, un pieprasīt darba devējam piešķirt attiecīgus atvaļinājumus, par kuriem darba devējam ir jāsniedz ziņas VID normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

·         Tā kā bērna kopšanas atvaļinājums tiek piešķirts uz pusotru gadu, tad jāņem vērā, ka, pieprasot šo atvaļinājumu piešķirt no bērna dzimšanas dienas un neizmantojot dzemdību atvaļinājumu, kura ilgums ir 56 vai 70 kalendārās dienas, laiks, kuru varēsiet pavadīt mājās, kopjot bērniņu un atrodoties atvaļinājumos, attiecīgi samazinās.

·         Saskaņā ar Darba likumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājums dod tiesības uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienām, savukārt bērna kopšanas atvaļinājuma laiks neveido periodu, kurā uzkrājas darba devēja apmaksātā atvaļinājuma dienas.

·         Izvēle atteikties no maternitātes pabalsta neietekmē vecāku pabalsta saņemšanu, jo vecāku pabalstu piešķir līdz kopjamā bērna gada vai pusotra gada vecuma sasniegšanai.

Svarīga sociālā apdrošināšana

Ja, piemēram, abi bērna vecāki ir strādājoši un māmiņa vēlas atteikties no maternitātes pabalsta otras daļas par dzemdību periodu, jo bērna tēvs pieprasīs vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu no bērna dzimšanas dienas, vecāki nereti jautā – vai māmiņa var izmantot dzemdību atvaļinājumu un arī bērna kopšanas atvaļinājumu, ja viņa nepieprasīs šos pabalstus (no maternitātes pabalsta viņa atteiksies, bet vecāku pabalstu pieprasīs otrs vecāks)?

A. Zīrāka skaidro, ka tiešā veidā darba ņēmēja atrašanos grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā nevar saistīt ar pabalstu saņemšanu, jo personai ir tiesības nepieprasīt pabalstus, vai arī no tiem atteikties, vai arī pieprasīt piešķirt pabalstus no brīvi izvēlēta datuma.

Proti, darba ņēmējs var atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet nepieprasīt VSAA piešķirt viņam vecāku pabalstu. Vai arī, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, piemēram, no 1. novembra, pieprasīt piešķirt vecāku pabalstu tikai no 1. decembra.

Vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu par viena un tā paša bērna kopšanu piešķir vienam vecākam.

Vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, ja sakarā ar tā piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.

Tātad, ja māmiņa izvēlēsies saņemt maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku, bērna tēvam būs tiesības pieprasīt piešķirt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu tikai ar nākamo dienu, kas sekos maternitātes pabalsta izmaksas beigu datumam, lai arī tētis bērna kopšanas atvaļinājumā, kuru piešķīris darba devējs, jau atrodas no bērna dzimšanas dienas.

Ja māmiņa atteiksies no maternitātes pabalsta (iesniedzot iesniegumu VSAA par atteikšanos no pabalsta), lai bērna tēvs varētu saņemt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu jau no bērna dzimšanas dienas, tad atteikšanās no pabalsta saņemšanas neietekmēs darba devēja piešķirtos atvaļinājumus un darba ņēmēja tiesības tos izmantot Darba likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Proti, māmiņa var atrasties dzemdību atvaļinājumā un pēc tam bērna kopšanas atvaļinājumā, nesaņemot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus.

Svarīgi zināt!
 

·         Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka persona, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, un persona, kura saņem vecāku pabalstu, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apdrošināta bezdarba gadījumam, invaliditātei un pensijai.

·         Praktiski tas nozīmē, ka valsts veiktās iemaksas par personu (par māmiņu vai tēti) tiek reģistrētas apdrošinātās personas kontā kā sociālās iemaksas. Tas vienam no vecākiem garantē gan tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja pēc bērna kopšanas perioda tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, gan arī darba stāža uzkrāšanu par periodu, kad tiek veiktas šīs iemaksas.

·         Savukārt atrodoties atvaļinājumos un nesaņemot pabalstus par bērna kopšanu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts budžeta par personu netiek veiktas, tas nozīmē, persona šajā laikā netiek apdrošināta bezdarba gadījumam, invaliditātei un pensijai.

Pabalstu iesniegumi VSAA

Tātad darba ņēmējam, kas ir obligāti sociāli apdrošināts, ir tiesības uz pabalstiem, kuri jāpieprasa VSAA. Nereti vecāki jautā, kuru pabalstu kad var pieprasīt, vai var pieprasīt visus uzreiz, jo katrai ģimenei (vienam no vecākiem) valsts izmaksā arī bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreizējs maksājums. Kad bērnam aprit viens gadiņš, sāk maksāt ģimenes valsts pabalstu.

Iesniegumi VSAA jāiesniedz par katru pabalstu atsevišķi.

VSAA atgādina, ka visērtāk to izdarīt, aizpildot E-iesniegumu Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv

Ja iesniegumus iesniegs vienlaikus vairāku pakalpojumu piešķiršanai, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu (piemēram: bērna piedzimšanas pabalsta, vecāku pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai) – pabalstus VSAA piešķirs no datuma, no kura ir tiesības tos saņemt.

Piemēram, ja pieprasītājs iesniegs iesniegumu bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanai, kamēr bērns vēl nav sasniedzis 8 dienu vecumu, VSAA pieņems šo iesniegumu, bet lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņems tikai tad, kad būs nosakāmas tiesības uz šo pabalstu, proti, ne ātrāk kā no bērna astotās dzīvības dienas.

Savukārt ģimenes valsts pabalsts tiks piešķirts no bērna viena gada vecuma, bet vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts– ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma, ja par šo bērnu ir piešķirts maternitātes pabalsts.

Pabalstu pieprasīšanai ir normatīvajos aktos noteikti termiņi: piemēram, pieprasot pabalstus 2016. gadā, iesniegums bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai jāiesniedz 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Savukārt maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta un vecāku pabalsta piešķiršanai – 6 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

Gaidot mazuli, vecākus bieži interesē, ar kādiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem, pabalstiem viņi var rēķināties. VSAA norāda, ka vecākiem ir tiesības pieprasīt VSAA sniegt uzziņu par savām tiesībām un prognozējamo pabalstu apmēriem. Lai saņemtu  šādu uzziņu, jāiesniedz rakstisks iesniegums.

Vecāku tiesības uz nodokļa atvieglojumu par vasaras brīvlaikā strādājošu skolēnu

12. mai. 2016, Nav komentāru


Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam).

Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID atgādina par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.

Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam saglabājas nodokļa atvieglojums par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā automātiski netiek pārtraukta.

Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots neapliekamais minimums 75 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. pantā norma par nodokļa atvieglojuma saglabāšanu arī tad, ja bērns vasarā strādā, tika ieviesta 2015. gadā – gan lai veicinātu skolēnu nodarbinātību, jo daudziem bērniem vasarā paredzēta dalība arī Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu darba programmās, gan nesamazinātu ģimenes ienākumus, uz laiku liedzot tiesības uz nodokļa atvieglojumu vecākiem.

Kas attiecas uz pārējo gada periodu un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, likumā noteiktais nav mainīts. Kā skaidro VID, tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt vai skolēna ienākums ir mazāks par 175 eiro mēnesī, vecākiem pašiem bērns apgādībā ir jāatjauno. Ja skolēna mācību gada laikā saņemtie algotā darba ienākumi mēnesī nepārsniedz 175 eiro, skolēns vienam no vecākiem var atrasties apgādībā.

Taču arī šo skolēnu (vai kā precīzi teikts likumā - personu līdz 19 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē) vecākiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu likumā noteiktajā vasaras periodā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja bērns (atkārtoti jāuzsver – runa ir par izglītojamo līdz 19 gadu vecumam) nav bijis vecāku nodokļa grāmatiņā, jo ir strādājis un viņa ienākumi mēnesī pārsnieguši 175 eiro, viens no vecākiem uz vasaras mēnešiem viņu var ierakstīt kā apgādājamo nodokļa atvieglojuma piemērošanai. Tas ir jāizdara vecākiem pašiem. Tiesības uz atvieglojumu par apgādājamo neatjaunojas automātiski. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa".

Piemēram, bērns mācību gada laikā strādā kafejnīcā un saņem ik mēnesi 200 eiro, vecākam nav nodokļa atbrīvojuma.

Kā LV portālam paskaidroja VID Nodokļu pārvaldes speciāliste Sandra Logina, jā, arī šajā gadījumā vienam no vecākiem periodā no 1. jūnija līdz 31. augustam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumu par bērnu. Uz šo periodu bērns ir jāieraksta kā apgādājamais viena vecāka nodokļa grāmatiņā.

Algas nodokļa grāmatiņa

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski, un visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu, ir veicamas elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), algas nodokļa grāmatiņas sadaļā "Apgādājamie" nospiežot spiedpogu "Pievienot apgādībā esošu personu".

Arī skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. To

var izdarīt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanai, vai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Skolēniem, kuri strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgais darba devējs, pie kura bērns strādās), un bērna gūtajiem ienākumiem darba devējs būs tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu – 75 eiro mēnesī.

Nodokļu nomaksas nosacījumi

Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms

ir skolēna darba devējam:

·         vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;

·         darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs;

·         darba devējs ir lauksaimnieks.

Ja skolēna darba devējs strādā vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā

Darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 34,09%. 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem.

Skolēnam, kurš ir nodarbināts vasaras mēnešos, ir tiesības algai piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 400 eiro un ir piemērots neapliekamais minimums 75 eiro, skolēns pēc nodokļu nomaksas saņem 292,91 eiro.

VID mājaslapā ir pieejams algas kalkulators, ar kura palīdzību ikviens ātri un ērti var aprēķināt darba algas apmēru pēc nodokļu nomaksas.

Ja skolēns (neatkarīgi no viņa vecuma) vasarā strādā pie MUN maksātāja

No skolēna ienākuma darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – neietur sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tie veido daļu no mikrouzņēmumu nodokļa, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 400 eiro, summa, ko saņems skolēns, arī būs 400 eiro.

Laika periodā, kamēr skolēns ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā un vecāku gūtajam ienākumam nevar tikt piemērots atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro apmērā. Tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks automātiski pārtraukta.

Ja maksā sezonas laukstrādnieku nodokli

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā), gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 400 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 340 eiro.

Vecāki saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu 175 eiro apmērā, ja bērns ir jaunāks par 18 gadiem un saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, kā arī, ja bērns ir vecumā no 18 līdz 19 gadiem, mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam) saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu.

Vairāk informācijas par skolēnu darbu vasarā - VID, NVA, VSAA

VID Sabiedrisko attiecību daļa norāda, ka plašāka informācija gan par skolēnu darbu vasarā, gan par elektroniskajām algas nodokļa grāmatiņām pieejama VID mājaslapas sadaļā "Elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa", bet par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli –VID metodiskajā materiālā "Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis".

Jautājumu un neskaidrību gadījumā Valsts ieņēmumu dienests aicina zvanīt uz VID informatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī sūtīt savu jautājumu, izmantojot VID mājaslapas sadaļu "Uzdot jautājumu VID".

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, var saņemt informāciju vai konsultēties arī:

·         Valsts nodarbinātības aģentūrā (NVA) – par vakantām darba vietām un jauniešu vasaras darba programmu; www.nva.gov.lv

·         Valsts darba inspekcijā (VDI) – par darba tiesībām un darba drošību, t.sk. obligātajām veselības pārbaudēm un citiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem; www.vdi.gov.lv/lv/

·         Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) – par slimības pabalstu vai

·         apdrošināšanas atlīdzību; www.vsaa.lv

 

Līdz 31.martam biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un politiskajām organizācijām jāiesniedz gada pārskats.

18. mar. 2016, Nav komentāru

Izmaiņas tiesību aktos, kas stājas spēkā 2016. gadā

10. mar. 2016, Nav komentāru
Iepazīsties sīkāk.
nodoklu_izmainas_2016_PRRO.pdf

1.martā sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana.

1. mar. 2016, Nav komentāru

PRRO atgādina, ka šī gada 1.martā sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo tas ir daudz ērtāk, ātrāk un vienkāršāk!

Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 2016. gada 1. marta līdz 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

  • veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
  • guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa),
  • guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
  • guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā,
  • guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.

Gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadu var sākt sniegt no šī gada 1.marta

23. feb. 2016, Nav komentāru

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem jāiesniedz VID no 2016. gada 1. marta. Tieši tādēļ tā šobrīd vēl nav pieejama VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Arī papīra formātā Gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadu aicinām iesniegt, sākot ar 2016. gada 1.martu, jo tikai tad VID rīcībā būs visa darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju informācija.  Tā nepieciešama, lai VID varētu pilnvērtīgi apstrādāt iesniegtās deklarācijas un precīzi noteikt personai atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas summu.

VID aicina ievērot likumā noteikto deklarācijas iesniegšanas termiņu arī tādēļ, ka arī tām deklarācijām, kuras tiks iesniegtas pirms 2016. gada 1. marta, trīs mēnešu nodokļa atmaksas termiņš tiks rēķināts no 2016. gada 1. marta[1].

VID atgādina, ka fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācija par 2015. gadu obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS, no 2016. gada 1. marta līdz 1.jūnijam (ieskaitot).

VID aicina arī tās fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību, iesniegt deklarāciju ērtāk un ātrāk, izmantojot EDS, jo ikviens var kļūt par EDS lietotāju, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu).

Savukārt viedtālruņu un planšetdatoru lietotājus aicinām izmantot EDS mobilo versiju (eds.vid.gov.lv), jo arī tajā iespējams iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet  attaisnojuma dokumentus (čekus un kvītis) pievienot no attiecīgās ierīces galerijām. 

Deklarācijas iesniegšana elektroniski, izmantojot EDS, ir daudz vienkāršāka un ērtāka arī tādēļ, ka tajā automātiskitiek atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, proti, nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Tāpat, sākot ar 2016. gadu, deklarācijā automātiski tiks atspoguļota arī tā informācija, ko par personas veiktajiem maksājumiem par izglītību VID būs iesniegušas mācību iestādes. 

Tādējādi personām, kuras vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem[2], deklarācijas pielikumā D4 pašām papildus jānorāda un jāpievieno attaisnojuma dokumenti (čeki, kvītis vai tml.) tikai par tām summām, par kurām VID rīcībā informācijas nav un kuras VID nav iekļāvis deklarācijā.  

VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti laikā no 2016. gada 1. marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

  • veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
  • guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa),
  • guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
  • guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā,
  • guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Fiziskās personas, kuras neveic nekāda veida saimniecisko darbību un brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadu, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, var to izdarīt no 2016. gada 1. marta līdz pat 2019. gada 17. jūnijam. Tāpat visa 2016. gada laikā vēl var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par 2013. un 2014.gadu, bet līdz 2016. gada 16. jūnijam – vēl arī par 2012. gadu.

Jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.

16. feb. 2016, Nav komentāru

Nekustamā īpašuma nodokļa likums ļauj pašvaldībām noteikt maksimālo 3% likmi ne tikai graustiem, bet arī mājām, kuras būvniecībai atvēlētajā termiņā nav nodotas ekspluatācijā. Paaugstināto nodokli aprēķina vai nu no pašas būves, vai arī no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības – no tās, kura ir lielāka. Ja kādam, saņemot nodokļa maksāšanas paziņojumu, nav skaidrs, kāpēc maksājamā summa ir tieši tāda, atbilde nav meklējama likumā, bet katras pašvaldības saistošajos noteikumos, kas šo likuma normu var interpretēt.

Dzīvokļu īpašniekiem likumā dos iespēju izbeigt zemes piespiedu nomas attiecības.

15. feb. 2016, Nav komentāru

Ienākumu deklarācija. Kā atgūt pārmaksātos nodokļus

15. feb. 2016, Nav komentāru
Sīkāk: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/261265-ienakumu-deklaracija-ka-atgut-parmaksatos-nodoklus/

Valsts amatpersonu deklarācijas par 2015.gadu jāiesniedz no šī gada 15.februāra līdz 1.aprīlim

15. feb. 2016, Nav komentāru

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2015. gadu jāiesniedz VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) no 2016. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim ieskaitot.

Turpinot vienkāršot deklarācijas aizpildīšanu, tajā automātiski var iegūt datus no VID rīcībā esošās informācijas par amatpersonas papildus ieņemamajiem amatiem. Visa cita deklarācijā norādāmā informācija ir identiska pagājušajā gadā norādāmajai informācijai.

Papildus informējam, ka deklarācijas Publicējamā un Nepublicējamā daļā ir sadaļa “Cita informācija”, kur ir iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā. 

Precizēt jau iesniegtās deklarācijas var, rakstveidā vēršoties VID un pamatojot precizējumus, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas elektroniskā veidā VID mājaslapā esošajā publiskojamo datu bāzē.

Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot, lai iesniegtu valsts amatpersonas deklarāciju vai jebkuru citu dokumentu EDS[1]. Dokumentu iesniegšana arī vairs nav jāapliecina ar VID e-paraksta datni.

Atgādinām, ka jau kopš pagājušā gada valsts amatpersonām valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda arī šāda informācija:

  • ja tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesā labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas;
  • par to, vai ir veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas iemaksas.

Tāpat atgādinām, ka pēc attiecīgās deklarācijas sadaļas atvēršanas tajā iespējams iegūt informāciju, kas par minēto personu pieejama dažādās valsts informācijas sistēmās un ir nepieciešama deklarācijas aizpildīšanai (par īpašumā vai kopīpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti zemesgrāmatā; par īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošā valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”; par gūtajiem ienākumiem, kas deklarēti VID, un dati (vārds, uzvārds, radniecība) par laulāto, vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem, kas pieejami Iedzīvotāju reģistrā, kā arī informāciju par papildus ieņemamajiem amatiem no VID rīcībā esošiem datiem.

Plašāka informācija par to, kas ir valsts amatpersonas, amatpersonu deklarācijas iesniegšanas kārtība un termiņi, kā arī uzskatāms metodiskais un informatīvais materiāls (ar vizuālu palīginformāciju) par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu pieejams VID mājaslapas sadaļāNoderīgi/Informācija valsts amatpersonām.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām valsts amatpersonas konsultēties klātienē pie VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas speciālistiem vai arī zvanīt uz VID Informatīvo tālruni 67120000, izvēloties tematu „Informācija valsts amatpersonām”. Tāpat VID mājaslapas sadaļā „Kontakti” ir iespējams pieteikties padziļinātai konsultācijainoteiktā vietā un laikā, izvēloties tematu „Jautājums par valsts amatpersonas deklarāciju”.

https://www.vid.gov.lv/default.aspx?&tabid=7&id=14&oid=153153

Jaunākie ieraksti

  • Visu fizisko un juridisko personu kontu reģistrs – Valsts ieņēmumu dienestā
    24. mai. 2017
  • Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana EDS. Vēl daži ieteikumi
    14. mar. 2017
  • Patentmaksājums un sociālā apdrošināšana
    27. feb. 2017
  • PRRO izsaka viedokli par Lursoft Debitora portfeli.
    6. okt. 2016
  • Attaisnoto izdevumu deklarēšanai pieejama VID mobilā lietotne
    13. sep. 2016
  • Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un darba devēju atvaļinājumi mazuļu vecākiem
    24. mai. 2016
  • Vecāku tiesības uz nodokļa atvieglojumu par vasaras brīvlaikā strādājošu skolēnu
    12. mai. 2016

"PRRO vienmēr ir informēts par jaunumiem likumu izmaiņās, tāpēc mēs esam klientu izvēlē Nr.1"


SIA "PRRO" grāmatvedības pakalpojumi  
info@prro.lv