Visu fizisko un juridisko personu kontu reģistrs – Valsts ieņēmumu dienestā
Kontu reģistra likums paredz Latvijā izveidot sistēmu, kas ļaus identificēt jebkuru fizisku un juridisku personu, kurai ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts. Likuma mērķi, kas formulēti 2. pantā, ir plašā tvērumā – no terorisma apkarošanas līdz sekmīgai nodokļu administrēšanai. Regulējums pieņemts, ņemot vērā Eiropas Savienības prasību dalībvalstīm izveidot centrālos reģistrus vai centrālas elektroniskas datu ieguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atvērušas vai kuras kontrolē kontus.
Uzreiz jāuzsver – reģistrā tiks apkopota informācija tikai par kontu piederību, nevis par naudas pārskaitījumiem vai konta atlikumiem. Cita lieta, ka šāda interese var būt iestādēm un valsts amatpersonām, kuras prasīs informāciju par konkrētas personas kontu esamību.
Kas ziņos?
Ziņas par kontiem reģistram nodos kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Cilvēkiem ir saprotams, kas ir pirmās divas vienības. Kas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji?
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte izklāsta, ka ziņas kontu reģistram sniegs visas tās iestādes, kuras ir uzskaitītas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. pantā. Šādus pakalpojumus var sniegt kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, pasta komersanti, krājaizdevu sabiedrības, kā arī maksājumu iestādes u. c.
Kas attiecas uz maksājumu iestādēm, tad tās, tāpat kā citi finanšu sektora dalībnieki, piedāvā konkrētus finanšu pakalpojumus, proti, šīs ir FKTK uzraugāmas komercsabiedrības, ar kuru starpniecību var veikt dažādus maksājumus. Piemēram, fiziskai personai pastāv iespēja maksājumu iestādē atvērt savu maciņu elektroniskās naudas glabāšanai, kur pēc tam veikt apmaksu par precēm vai pakalpojumiem (apmaksāt autostāvvietu, iegādāties preces internetā u. tml.). Iespēju atvērt kontu maksājumu iestādē izmanto arī interneta veikali, lai saņemtu maksājumus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem.
Ko ziņos?
Likumā noteikts sniedzamo ziņu apjoms.
Bankas un citi ziņu sniedzēji iekļaušanai reģistrā sniegs konta turētāja datus (fiziskajai personai – personas datus, juridiskajai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru), konta numuru, tā atvēršanas un slēgšanas datumus.
Ziņas kontu reģistrā nonāks arī par patiesā labuma guvēju, kā likumā noteikts: ja tāds ir noskaidrots. Kas to noskaidros, un kas ir patiesā labuma guvējs šī likuma izpratnē?
Kā skaidro FKTK pārstāve, šajā gadījumā to noskaidros pati banka vai cits attiecīgais maksājuma pakalpojumu sniedzējs, izmantojot dažādas metodes, ņemot vērā katra klienta riska līmeni. Par klientiem ar augstāku risku informācija tiks apkopta padziļināti un lielākā apjomā nekā par zemāka riska klientiem. Banka/maksājumu pakalpojumu sniedzējs konta patieso labuma guvēju var noskaidrot, gan ieskatoties dažādos reģistros, gan arī jautājot pašam klientam. Jāņem vērā arī, ka klientam – juridiskai personai – patiesais labuma guvējs vienmēr ir kāda konkrēta fiziska persona.
FKTK uzsver, ka šāda kontu reģistra mērķis ir uzlabot mehānismu, kādā veidā drošības un uzraugošās iestādes nepieciešamības gadījumā var iegūt informāciju par klientiem un to naudas līdzekļiem bankās. Šobrīd, piemēram, izmeklējot kādu, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu vai krāpniecības shēmu, drošības iestādēm ir jāapzina katra banka un jāvaicā tai informācija par klientu. Pēc kontu reģistra ieviešanas visa informācija būs pieejama vienuviet.
Pieeja reģistra informācijai
Kontu īpašniekiem būs derīgi zināt valsts iestādes un amatpersonas, kurām, kā likumā noteikts, savu pienākumu pildīšanai, būs pieeja kontu reģistram. Tās uzskaitītas likuma 6. pantā:
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests;
- operatīvās darbības subjekti;
- izmeklēšanas iestādes;
- Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
- Valsts ieņēmumu dienests;
- tiesas;
- prokuratūra;
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
- zvērināti tiesu izpildītāji;
- zvērināti notāri, bāriņtiesas;
- Latvijas Banka.
Šajā pašā pantā pie katras minētās iestādes vai amatpersonas ir konkrēti norādīts, kādiem mērķiem tā ziņas no kontu reģistra var pieprasīt. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – lai nodrošinātu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli, kā arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma ievērošanas kontroli.
Savukārt zvērināti tiesu izpildītāji ziņas varēs prasīt normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei izpildu lietas ietvaros, kā arī mantojuma apsardzībai un mantojuma saraksta sastādīšanai, mantas aprakstes veikšanai mantas dalīšanas nolūkā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir būtiski saņemt aktuālo informāciju par personu kontu esamību tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumu izpildei atbildētāja naudas līdzekļu kontā kredītiestādē apķīlāšanai, izpildot tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, piedziņas vēršanai uz parādnieka naudas līdzekļiem kontā kredītiestādē, kā arī citos gadījumos.
Dati par maniem kontiem svešās rokās. Kas kontrolēs, vai šīs rokas ir "tīras"?
Ļoti daudzām iestādēm un represīvajām amatpersonām būs pieeja kontu reģistram. Kāda ir iestāžu un amatpersonu atbildība par datu neizpaušanu vai par ziņu izmantošanu neatbilstoši?
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis uzsver: "Kontu reģistrā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības. Par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu ir normatīvajos aktos paredzētā atbildība, tostarp krimināltiesiskā."
Ziņu glabāšanas termiņš – 5 gadi
Likuma 5. pantā noteikts, ka reģistra pārzinis [VID] ziņas glabā piecus gadus pēc konta slēgšanas, pēc tam ziņas no reģistra dzēš. Kontu īpašniekus varētu interesēt, cik ilgi tiks glabāta informācija par iestāžu darbiniekiem, amatpersonām, kas skatījušās viņu kontus.
FM pārstāvis norāda, ka ziņas kontu reģistra pieprasījumu auditācijas vajadzībām tiks saglabātas piecus gadus, to nosaka likuma 7. pants. Tiks glabāta šāda informācija:
- par katru informācijas pieprasījumu, norādot tā datumu un ziņas, kas identificē personu, par kuru veikts informācijas pieprasījums (personas kods vai reģistrācijas kods, tās lietas numurs, kuras ietvaros informācija pieprasīta);
- par atbildi uz informācijas pieprasījumu, norādot saņemtās atbildes datumu un atbildes informāciju;
- par gadījumiem, kad atbilde uz informācijas pieprasījumu nav saņemta.
Vai svešu acu pieeja kontu reģistram neliks naudu glabāt zeķē?
Gan Finanšu ministrija, gan FKTK uzskata, ka nav pamata domāt, ka atbilstoši likumam visu kontu datu salikšana vienuviet liks kādai daļai iedzīvotāju turpmāk izvēlēsies naudas glabāšanu zeķē.
Ziņas, kuras tiks sniegtas kontu reģistram, jau šobrīd ir banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, un nepieciešamības gadījumā pēc drošības un citu iestāžu pieprasījuma šī informācija tām tiek sniegta. Līdz ar to kontu reģistra izveide no klienta viedokļa neko nemaina, vienīgi – konta reģistrā informācija būs pieejama apkopotā veidā, pamato FKTK pārstāve.
Arī A. Jarockis piebilst, ka konkrētas personas kontu reģistra darbība neietekmēs, jo informācijas sniegšanas pienākums kontu reģistram gulstas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Informācijas sniegšana valsts iestādēm, Finanšu ministrijas ieskatā, nevarētu būt izšķirošais faktors, kādēļ iedzīvotājs atsakās no kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu izmantošanas.
Kontu kopumi ir arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Centralizēts banku un maksājumu kontu reģistrs vai elektroniska datu ieguves sistēma darbojas Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā. Piemēram, Slovēnijā centralizētais maksājumu kontu reģistrs ir pieejams no 2009. gada 1. novembra.
Kas par mani/manu kontu ir interesējies?
Protams, bez pamata neviena iestāde nevar sākt interesēties par personu, bet cik tur daudz šodien vajag, lai kādam šī interese parādītos? Tāpēc, iespējams, svarīgākais jautājums arī cilvēkiem, kuriem nav ko slēpt un varbūt divu banku kontos iekrīt tikai alga un invaliditātes pensija, pārliecināties – vai kāds par viņu interesējas, tas ir, pieprasījis ziņas no kontu reģistra.
A. Jarockis norāda, ka informāciju par pieprasījumiem no kontu reģistra konkrēta fiziskā persona varēs uzzināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai (izņemot gadījumus, kad šādu informāciju nav iespējams izpaust).
A. Līcīte uzsver, ka likums nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. FKTK pārstāve piebilst, ka arī pašreiz drošības un uzraudzības iestādēm šī informācija ir pieejama likumā noteiktajos gadījumos un konta reģistrā šī informācija būs pieejama vienīgi apkopotā veidā, kas atvieglos un efektivizēs drošības un uzraudzības iestāžu darbu.
http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286898-visu-fizisko-un-juridisko-personu-kontu-registrs-valsts-ienemumu-dienesta/
Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana EDS. Vēl daži ieteikumi
- Vispārējā IIN (likme 23%) maksātājiem ir tiesības atgūt pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – ārstniecības, izglītības pakalpojumiem – un vēl citos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos.
- Mikrouzņēmumos strādājošajiem nav tiesību uz IIN atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem (jo viņi nemaksā pilnu IIN likmi).
- Deklarējot attaisnotos izdevumus par iepriekšējiem gadiem, D4 pielikumā jāpievieno attiecīgā gada, piemēram, 2014.gada, izdevumu čeki.
- Zobārstniecības izdevumi D4 pielikumā jānorāda atsevišķi no pārējiem ārstniecības izdevumiem, jo maksājumiem zobārstam un par plānveida operācijām nav gada limita, pārmaksāto nodokli var atgūt no visas summas.
- Sīkāk: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/285728-gada-ienakumu-deklaracijas-iesniegsana-eds-vel-dazi-ieteikumi/
Patentmaksājums un sociālā apdrošināšana
ĪSUMĀ
·
Patentmaksa ir nemainīga summa, ikmēneša ienākumi to neietekmē.
·
Ja patentmaksas maksātājs veic saimniecisko darbību vairākās profesijās,
patentmaksu mēnesim nosaka atbilstoši profesijai ar augstāko patentmaksu.
·
Ja patentmaksas maksātājs veic saimniecisko darbību gan Rīgas, gan citu
pašvaldību teritorijās, patentmaksas apmēru nosaka atbilstoši teritorijai ar
augstāko patentmaksu.
·
Patentmaksu var maksāt par vienu, trim, sešiem mēnešiem vai vienu gadu
avansā.
·
Patentmaksātāji ir sociāli apdrošināti – invaliditātei un pensijai, jo 67%
no maksājuma ir sociālās iemaksas, 33% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
·
Samazinātās patentmaksas maksātāji nav sociāli apdrošināti, jo samazinātā
patentmaksa (deviņi un 17 eiro) paredz tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli.
·
Šā gada 23. janvārī VID bija reģistrēti 2246 patentmaksas maksātāji, 533
samazinātās patentmaksas maksātāji.
·
Patentmaksājumam nav saistības ar patentu jeb dokumentu, kas atzīst un
apliecina konkrētās tehniskās idejas autoru, kam pieder reģistrētas ekskluzīvas
tiesības uz izgudrojumu.
Palielināt | Samazināt
Ieteikt: +0 |
-0 |
·
Nodokļi
·
Pensijas
SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
·
Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
·
Par valsts sociālo apdrošināšanu
·
Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri
fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā (OP 2013/252.36)
Citi raksti
·
SKAIDROJUMS
23.01.2017
Īpašuma tiesības vai nodokļu
maksāšanas režīms?
·
APRAKSTS
20.01.2017
Vēlme saņemt cienījamu pensiju
nesakrīt ar paša ieguldījumu
Nosūtīt
Ziņot redaktoram
KomentētIesaka: +0 -0
Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums par fiziskās
personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Patentmaksā iekļautas
iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar
to arī patentmaksātāji ir sociāli apdrošināti diviem apdrošināšanas veidiem –
pensijai un invaliditātei. Taču, ja persona izmanto tiesības uz samazināto
patentmaksājumu, jārēķinās, ka sociālās apdrošināšanas nav, jo tā maksā tikai
iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Patentmaksa ir nodokļu režīms, tai nav saistības ar patentu jeb dokumentu, kas
atzīst un apliecina konkrētās tehniskās idejas autoru un kam pieder ekskluzīvas
tiesības uz izgudrojumu.
Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
patentmaksu kā nodokļu maksāšanas režīmu ieviesa 2010. gadā, 11.10 pantā nosakot īpašus noteikumus
patentmaksātājiem. Mazais nodoklis tika piedāvāts ar domu pamudināt ekonomiski
aktīvos, bez darba palikušos cilvēkus sākt mazo biznesu bez apgrūtinošu
birokrātisko procedūru kārtošanas.
Saskaņā ar likumu patentmaksa (vispārējā) tiek
ieskaitīta valsts budžetā: 67% – valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā
budžetā; 33% – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.
Nodokļu režīms patiešām ir vienkāršs. Pamatos tas ir
izklāstīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijā Saimnieciskās darbības veicēji. Tomēr par
dažiem praktiskiem soļiem LV portāls lūdza skaidrojumu VID un Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūrai (VSAA).
Patentmaksu var izvēlēties maksāt, ja saimniecisko
darbību veic profesijās, kas ir uzskaitītas Ministru kabineta noteikumu Nr.1531
1. pielikumā.
Katrai profesiju grupai ir noteikts konkrēts
maksājums. Tā apmērs ir atšķirīgs – no 43 eiro mēnesī (auklei, kalējam,
keramiķim u.c.) līdz 100 eiro mēnesī (masierim).
Patentmaksa virknē profesiju atšķiras Rīgā un ārpus
Rīgas. Piemēram, privātskolotājam Rīgā maksājums ir 57 eiro, ārpus
galvaspilsētas – 43 eiro.
Ja saimniecisko darbību veic gan Rīgā, gan citu
pašvaldību teritorijās, patentmaksu vienam kalendārajam mēnesim nosaka
atbilstoši teritorijai ar augstāko patentmaksu.
Tiesiskais regulējums paredz, ka patentmaksātājs
saimniecisko darbību var veikt vairākās profesijās. Arī tādā gadījumā maksājums
ir viens, bet – lielākais.
Patentmaksu var maksāt par vienu, trim, sešiem
mēnešiem vai gadu. Maksājums ir jāveic divu darbdienu laikā pēc pieteikšanās
šim nodokļu režīmam.
Lai reģistrētos kā patentmaksātājs, VID jāiesniedz
iesniegums – ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms patentmaksas piemērošanas datuma.
Patentmaksātāja iesniegums (veidlapa) ir jau minēto MK
noteikumu Nr. 1531 2.
pielikums. Aizpildīto veidlapu VID var iesniegt gan elektroniski (Elektroniskās
deklarēšanas sistēmā – EDS), gan klātienē.
VID sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne
Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka iesniegums "Par reģistrāciju
patentmaksas vai samazinātās patentmaksas veikšanai" ir atrodams VID
mājaslapā sadaļas "Nodokļi"/ "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis"
/ "Veidlapas un iesniegumi" apakšsadaļā "Iesniegumu un
paziņojumu formas".
Aizpildītu iesniegumu var iesniegt EDS sadaļā
"Dokumenti"/ "No veidlapas"/ "Iedzīvotāju ienākuma
nodokļa dokumenti" / "Iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam par
reģistrāciju patentmaksas veikšanai" vai klātienējebkurā
klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību (eID) un
aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu (iesnieguma veidlapa pieejama
klientu apkalpošanas centros).
Kad un kur veikt
patentmaksājumu?
Atbilstoši MK noteikumu prasībām patentmaksājumam
jāpiesakās 10 dienas iepriekš un maksājums jāieskaita budžetā divu darbdienu
laikā. Palūkosim, ko tas nozīmē praksē.
Piemēram, floriste iesniedz VID "Iesniegumu
Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju patentmaksas vai samazinātās
patentmaksas veikšanai", lūdzot reģistrēt patentmaksas veikšanai no 2017.
gada 1. marta līdz 31. martam, un samaksā divu darbdienu laikā 43 eiro par
vienu mēnesi. Vienlaikus viņa vēlas turpināt būt patentmaksātāja arī aprīlī.
Vai tādā gadījumā atkal būs jāiesniedz iesniegums VID? Tātad – kāds
termiņš ir jānorāda šajā iesniegumā? Un, ja norāda pusgadu, vai tad patentmaksa
ir jāsamaksā uzreiz par visiem sešiem mēnešiem? Tātad jāsamaksā uzreiz 258
eiro? Vai var maksāt par katru mēnesi atsevišķi?
VID Nodokļu pārvaldes speciālisti skaidro –
patentmaksa ir fiksēts maksājums par personas iesniegumā saistībā ar
reģistrāciju patentmaksas veikšanai norādīto termiņu – vienu, trim vai sešiem
kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Iesniegumu fiziskā persona
iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms iesniegumā norādītās dienas, kad
vēlams sākt patentmaksas piemērošanu. Līdz ar to, ja patentmaksas maksātājs
vēlas turpināt maksāt patentmaksu arī nākamajā periodā, iesniegums par reģistrāciju
patentmaksas veikšanai jāiesniedz 10 dienas pirms iepriekš reģistrētās
patentmaksas termiņa beigām. Minētajā piemērā, ja persona vēlas turpināt maksāt
patentmaksu aprīlī, iesniegums jāiesniedz līdz 20. martam.
Personai divu darbdienu laikā pēc iesnieguma
iesniegšanas jāsamaksā patentmaksa par visu iesniegumā norādīto termiņu.
Tādējādi piemērā minētajā situācijā patentmaksa floristam par sešiem mēnešiem
ir 258 eiro, kas jāiemaksā vienā maksājumā.
Patentmaksājums jāieskaita budžeta
kontā:
Reģistrācijas numurs: 90000050138
Konta nr.: LV61TREL1060000710000
Saņēmēja BIC kods: TRELLV22
Pārskati nav
jāiesniedz, papildu maksājumu nav
Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās
darbības ieņēmumus. Par saimnieciskās darbības ieņēmumiem pārskati nav
jāiesniedz. Izņemot fiksēto maksājumu, papildus nekādi
maksājumi patentmaksas maksātājam nav jāveic.
Ierobežojumi
Patentmaksa nav atkarīga no kalendārā mēneša
saimnieciskās darbības ienākumiem. Taču likumā ir noteikts, ka patentmaksas
maksātāja ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 15 000 eiro gadā. Kad un kā šis
15 000 eiro slieksnis ir konstatējams?
Patentmaksas maksātājam pašam ir jāuzskaita
saimnieciskās darbības ieņēmumi, skaidro VID. Kad tie no gada sākuma ir
sasnieguši 15 000 eiro, ko konstatē pats nodokļu maksātājs vai VID
inspektors kontroles pasākuma laikā, nodokļu maksātājam ar nākamo mēnesi jāsāk
maksāt nodokļi vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējam vai jāmaksā
mikrouzņēmumu nodoklis.
Vēl viens ierobežojums – nodokļu maksātājs, kas veic
saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt
pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) viņa
saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants)
darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs
maksā patentmaksu.
Piemēram, patentmaksas maksātājam, kurš ir
audioierakstu operators, ir noteikts ierobežojums attiecībā uz savu pakalpojumu
sniegšanu komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam, kura darbības joma
ir saistīta ar filmu veidošanu, producēšanu u.tml. un kurš šo uzfilmēto
materiālu tālāk izplata savas saimnieciskās darbības ietvaros.
Likums paredz arī samazinātu patentmaksu. Tiesa, ne
visās profesijās – mazāks maksājums nav paredzēts skaistumkopšanas pakalpojumu,
kā arī fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumu sniedzējiem.
Samazināto patentmaksu var maksāt, ja:
·
piešķirta vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi);
·
saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz
3000 eiro;
·
persona nav fiksētā nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vai
saimnieciskās darbības veicēja (maksā nodokli 23%);
·
cilvēks nenodarbina citas personas, nav algas nodokļa maksātājs.
Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai
9 eiro pusgadā. Īsāks termiņš nav paredzēts.
Samazinātās patentmaksas maksātājiem jāzina, ka viņi
nav sociāli apdrošināti, jo nekāda summa no šī maksājuma (9 vai 17 eiro) netiek
novirzīta sociālajām iemaksām. Kā informē VID Sabiedrisko attiecību daļas
galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja, tas
noteikts likuma 11.10 pantā: Samazinātā patentmaksa ietver
iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko
darbību kādā no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām
saimnieciskās darbības jomām.
Patentmaksātāja
sociālās apdrošināšanas iemaksas
Saimnieciskās darbības veicējiem, kuri kā nodokļu
maksāšanas režīmu izvēlējušies patentmaksājumu, obligāto iemaksu objektu
aprēķina, ņemot vērā atbilstošo obligāto iemaksu likmi un to, ka 67% no
patentmaksas apmēra ir veiktās obligātās iemaksas. Patentmaksātājs ir
apdrošināts tikai invaliditātei un pensijai. Tas nozīmē, ka patentmaksātājam ir
tiesības uz valsts vecuma pensiju un invaliditātes pensiju. Savukārt
patentmaksātājs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma
pensiju, vai kuram piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi, ir
pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita
Jakseboga.
Patentmaksātājam
aprēķina obligāto iemaksu objektu
Piemēram, ja florists ir izvēlējies maksāt patentmaksu
par vienu kalendāro mēnesi, tad viņa patentmaksa būs 43 eiro. No šīs summas 67%
ir obligātās iemaksas, un tie ir 28,81 eiro (67% no 43 eiro). Atbilstoši
maksājumam VSAA apdrošinātās personas kontā reģistrē obligāto iemaksu
objektu 109,29 eiro, piemērojot obligāto iemaksu likmi 26,36% (tā
sastāv no pensiju apdrošināšanas likmes – 24,54% un invaliditātes
apdrošināšanas likmes – 1,84%, kas ir noteiktas pašnodarbinātajiem MK noteikumos Nr. 759 par valsts
sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu).
Savukārt patentmaksātājam, kurš sasniedzis vecumu, kas
dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram piešķirta valsts vecuma
pensija, tostarp priekšlaicīgi, un ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai,
obligāto iemaksu objekts būs 117,40 eiro.
Obligāto iemaksu objekts tiek aprēķināts, ņemot vērā,
ka no patentmaksas aprēķinātās obligātās iemaksas (28,81 eiro) atbilst
26,36%, līdz ar to obligāto iemaksu objekts ir 109,29 eiro (28,81 x 100 :
26,36). Patentmaksātājam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt
valsts vecuma pensiju, vai kuram piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp
priekšlaicīgi, un kurš ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai, obligāto
iemaksu objekts 117,40 eiro tiek aprēķināts šādi: 28,81 x 100 : 24,54 = 117,40.
Kādu šīs summas daļu
reģistrē kā pensijas kapitālu?
Saskaņā ar jau minētajiem MK noteikumiem Nr. 759 pensijas
kapitālu veido 20% no obligāto iemaksu objekta, ja persona nav fondēto pensiju
shēmas dalībnieks. Tātad pensijas kapitāls būs 20% no 109,29 jeb 21,858 eiro.
Šajā gadījumā personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt
valsts vecuma pensiju, vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp
priekšlaicīgi, pensijas kapitāls būs 23,48 eiro.
Ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībniece, tad
pensijas kapitālu veido 14% no iemaksu objekta, bet fondēto pensiju shēmā nonāk
6% no iemaksu objekta.
Vēl jāpiebilst, ka patentmaksātājs nevar papildus
brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Kā atgādina A. Jakseboga, pensijas apmērs ir atkarīgs
no uzkrātā pensijas kapitāla laika periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas
piešķiršanai. Jo lielāks pensijas kapitāls šajā periodā ir uzkrāts, jo lielāka
pensija. Tāpat pensijas apmēru ietekmē darba stāža gadi līdz 1996. gada 1.
janvārim un personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996.
gada līdz 1999. gadam (ieskaitot), kuru piemēro šo darba stāža gadu
novērtēšanai. Nozīme ir arī tam, kādā vecumā piešķir pensiju.
Populārākās profesijas
2017. gada 23. janvārī VID Nodokļu informācijas
sistēmā bija reģistrēti 2246 patentmaksas maksātāji, tajā skaitā 533 reģistrēti
kā samazinātās patentmaksas maksātāji. Kopīgais reģistrēto patentmaksas
maksātāju skaits ir mazāks nekā attiecīgajā profesijā reģistrēto patentmaksas
maksātāju skaita matemātiskā kopsumma, jo vienam patentmaksas maksātājam
vienlaikus var būt uzrādītas arī vairākas profesijas.
Statistika rāda, ka patentmaksātāji ir visās šā
nodokļu režīma profesijās. Taču skaits ir atšķirīgs. Ir saimnieciskās darbības
veidi, kuros patentmaksājumu izvēlējušies vien pāris cilvēku, piemēram,
podnieks, tautas tērpu darinātājs. Visvairāk ir fotografēšanas,
videoieraksta un audioieraksta pakalpojumu sniedzēju (fotogrāfs, mākslas
fotogrāfs, kinooperators un audioieraksta operators) – 370, frizieru (kungu,
dāmu, kā arī suņu), frizūru modelētāju – 285, aukļu (oficiālais profesijas nr.
8.3 – auklis) – 185. Arī daudzi kosmetologi, amatnieki, privātskolotāji, šuvēji
kā nodokļu režīmu izvēlējušies patentmaksu.
Vēl jāpiebilst, ka patentmaksājumam, kas ir nodokļu
režīms, nav saistības ar patentu jeb dokumentu, kas atzīst un apliecina
konkrētās tehniskās idejas autoru, kam pieder reģistrētas ekskluzīvas tiesības
uz izgudrojumu. Tā kā vārdu līdzība nereti mēdz radīt pārpratumus, LV portālā
ir īpašs skaidrojums "Īpašuma tiesības vai nodokļu
maksāšanas režīms?" .
PRRO izsaka viedokli par Lursoft Debitora portfeli.
Attaisnoto izdevumu deklarēšanai pieejama VID mobilā lietotne
ĪSUMĀ
VID mobilajai lietotnei
"Attaisnotie izdevumi" var pieslēgties divos veidos:
·
EDS reģistrētie lietotāji, izmantojot
savu EDS lietotāja vārdu un paroli;
·
Tie, kas EDS ir reģistrējušies caur
portālu www.latvija.lv, izmantojot internetbanku,
mobilajā lietotnē var autentificēties ar QR kodu.
·
Ar mobilo telefonu nofotografē maksājuma
dokumentu, tiklīdz tas saņemts, un aizsūta attēlu glabāšanai uz Valsts ieņēmumu
dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju ar attaisnotajiem izdevumiem, lai
atgūtu daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jāpievieno medicīnas un
citu maksājumu apliecinoši dokumenti. Tie visi ir jāuzglabā līdz deklarācijas
iesniegšanai, kad nereti atklājas – informācija čekā izdzisusi vai čeks ir
pazudis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izveidojis mobilo lietotni
„Attaisnotie izdevumi”, ar kuru VID var nekavējoties aizsūtīt katra sava
maksājuma apliecinājumu, kas ir deklarējams kā attaisnotais izdevums pārmaksātā
nodokļa atgūšanai.
VID uzsver, ka mobilā lietotne
izveidota, lai atvieglotu iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu,
lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksu par
ārstniecību, izglītību un citiem attaisnotajiem izdevumiem.
Tātad radīta iespēja vienkāršot gada
ienākumu deklarācijas D4 pielikuma "Attaisnotie izdevumi par izglītību un
ārstnieciskajiem pakalpojumiem" aizpildīšanu. Jo tiek nodrošināta
attaisnoto izdevumu apliecinošu dokumentu, piemēram, čeku fotogrāfiju un to
aprakstu, pakāpeniska uzkrāšana kalendāra gada laikā, lai, aizpildot ienākumu
deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), šos attaisnojuma
dokumentus varētu ērti pievienot deklarācijai.
Pieslēgšanās
iespējas
VID informē, ka mobilā lietotne
"Attaisnotie izdevumi" ir pieejama uzstādīšanai bez maksas šādās
vietnēs:
·
Android iekārtu
lietotājiem Google Play vietnēhttps://play.google.com/store/apps/details?id=com.exigenservices.vid.eds.declare
·
iOS iekārtu lietotājiem App
Store vietnēhttps://itunes.apple.com/lv/app/attaisnotie-izdevumi/id1078715214?mt=8
·
Windows iekārtu
lietotājiem Microsoft Store vietnēhttps://www.microsoft.com/lv-lv/store/apps/attaisnotie-izdevumi/9nblggh5f968
EDS reģistrētie lietotāji mobilajai
lietotnei var pieslēgties, izmantojot savu EDS lietotāja vārdu un paroli.
Savukārt tie, kuri EDS ir reģistrējušies
tiešsaistē portālā www.latvija.lv, autentificējoties ar savas
internetbankas datiem, mobilajā lietotnē var autentificēties ar QR koda
palīdzību. QR kods personas autentifikācijai mobilajā lietotnē ir pieejams EDS
sadaļas "Iestatījumi" lapā "Profils". Uz datora ekrāna ir
jāatver profila lapa ar tajā redzamu QR kodu, tad mobilās lietotnes
autentifikācijas ekrānā jāizvēlas "Autentificēties ar QR kodu" un
atvērtā QR koda skenera lietotne ir jāpietuvina datora ekrānā redzamajam QR
kodam līdz brīdim, kamēr kods tiek nolasīts un skaņas signāls identificē
sekmīgu pieslēgšanos.
Lai nosūtītu maksājuma dokumentu no
mobilās lietotnes uz čeku krātuvi, nepieciešams veikt šādas darbības:
1. Mobilās lietotnes sākuma ekrānā
izvēlēties vienu no iespējām:
·
nofotografēt attaisnotā izdevuma
dokumentu ar mobilās iekārtas fotokameru;
·
izvēlēties jau iepriekš nofotografēto
attēlu no iekārtas attēlu galerijas.
2. Pievienot dokumentam nepieciešamo
papildu informāciju.
Kāda ir nepieciešamā informācija, ir
pateikts priekšā ar norādēm: Attaisnotā izdevuma dokumenta nosaukums; Datums;
Dokumenta numurs; Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs; Pakalpojuma tips
(ārstniecība, ārstniecība pilnā apjomā - domāta zobārstniecība un plānveida
operācijas) utt.
3. Nospiest pogu "Saglabāt", lai
nosūtītu attaisnotā izdevuma dokumenta datus uz EDS.
Lai automātiskais process notiktu
korekti, ir svarīgi, lai katram maksājuma dokumentam būtu norādīta precīza
informācija, īpašu uzmanību pievēršot maksājuma dokumenta izsniegšanas datumam
un maksājuma dokumenta summai.
Iesniegtie
dati apskatāmi un labojami EDS
Plašāka informācija par maksājuma
dokumentu pievienošanu un nosūtīšanu pieejama VID sagatavotajā materiālā
"Attaisnoto izdevumu dokumenti un gada ienākumu deklarācijas D4 pielikums
par 2015. gadu", kas pieejams VID mājaslapā sadaļā "Noderīgi/Elektroniskās
deklarēšanas sistēma (EDS)/Palīgmateriāli".
Visi ar mobilās lietotnes
"Attaisnotie izdevumi" starpniecību nosūtītie attaisnoto izdevumu
dati nonāk EDS un ir pieejami apskatei un datu labošanai EDS sadaļā
"Attaisnoto izdevumu dokumenti". Gatavojot kārtējo gada ienākumu
deklarāciju (sākot no 2015. gada) un izvēloties tajā aizpildīt arī D4
pielikumu, laika gaitā uzkrātie attaisnoto izdevumu dokumenti tiks automātiski
saskaitīti un iekļauti deklarācijā.
Tātad, nākamgad aizpildot deklarāciju
par 2016. gadu, kā pievienotie dokumenti parādīsies aizsūtītie čeki,
apraksti un 2016. gada izdevumu norādītās summas.
Kā skaidro VID Sabiedrisko attiecību
daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, uz krātuvi
var nosūtīt jebkādu attēlu, jebkādu čeku par jebkuru periodu, bet automātiskā
čeku ievietošana deklarācijas D4 pielikumā ir pieejama tikai no
2015. gada.
Kā jau teikts, lietotājs pats ir
atbildīgs, lai informāciju norādītu korekti. Pats to var arī pārbaudīt, proti,
katra iesūtītā čeka informāciju var rediģēt vai nu mobilajā aplikācijā, vai EDS
glabātuvē, vai D4 pielikumā.
Vai ar mobilo telefonu iesniegtajai
deklarācijai un iesūtītajiem pievienotajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskas
spēks kā datorā aizpildītai un iesniegtai EDS? Vai nodokļu maksātājam ir
jāsaglabā arī čeku oriģināli?
VID norāda, ka dokumenta juridiskais
spēks neatkarīgi no platformas (dators, viedtālrunis, planšete), kas izmantota,
lai šo dokumentu iesniegtu VID, paliek nemainīgs. VID darbiniekam, pārbaudot
deklarāciju, var rasties precizējoši jautājumi par neskaidrībām. Iesniegto čeku
oriģinālus VID rekomendē uzglabāt līdz brīdim, kad ir saņemta nodokļa atmaksa
saskaņā ar iesniegto deklarāciju.
Attaisnojuma dokumentus EDS sadaļā
"Attaisnoto izdevumu dokumenti" vai gada ienākumu deklarācijas D4
pielikuma datu ievadformā ir iespējams pievienot arī manuāli – tās var būt
maksājumu dokumentu fotogrāfijas vai skenēti attēli, kas sagatavoti bez mobilās
lietotnes izmantošanas.
VID ģenerāldirektora pienākumu
izpildītāja Dace Pelēkā šovasar preses konferencē uzsvēra, ka
mobilā aplikācija attaisnotajiem izdevumiem ir vēl viens veids, kā cilvēkam pēc
iespējas ātrāk un vienkāršāk nogādāt VID čekus par maksājumiem zobārstam vai
citiem ārstniecības pakalpojumiem. Līdz jūlija beigām šo aplikāciju bija
lejuplādējuši apmēram 3000 interesentu.
Šogad iedzīvotāji ļoti aktīvi
izmantojuši iespēju iesniegt gada ienākumu deklarācijas elektroniski, 68% no
visām deklarācijām iesniegtas EDS.
Gada pirmajā pusē iedzīvotāju ienākuma
nodoklī samaksāti vairāk nekā 700 miljoni eiro. Vairāk nekā 70 miljonus eiro
iedzīvotāji pieprasījuši atmaksāt, izmantojot likumā "Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli" paredzētās tiesības atgūt daļu nodokļa, deklarējot attaisnotos
izdevumus.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā VID
aicina iedzīvotājus zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni
67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai
arī iesūtīt savu jautājumu rakstiski VID mājaslapā "Uzdot jautājumu VID".
Izglītības
maksājumi automātiski, bet pārbaudāmi
Sākot ar šo gadu, deklarācijā
automātiski jāatspoguļo arī tā informācija, ko par personas veiktajiem
maksājumiem par izglītību VID būs iesniegušas mācību iestādes. Šāds
pienākums izglītības iestādēm ir noteikts ar 2015. gada 30. novembra grozījumiem likumā
"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ja likums nosaka šādu prasību,
vai ir jāsūta čeki arī par izglītību attaisnoto izdevumu deklarēšanai,
vai arī var paļauties, ka dati par maksājumiem, kad cilvēks iesniegs ienākuma
deklarāciju, VID jau būs?
K. Augstkalne-Jaunbērziņa klāsta,
ka VID saņem informāciju par veiktajiem izglītības maksājumiem, līdz ar
to tie konkrētās personas deklarācijā ielasās automātiski. Taču šis
pakalpojums ir salīdzinoši jauns, tāpēc, lai nerastos kādas neprecizitātes,
iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vēlams pārbaudīt, vai VID rīcībā esošā
informācija ir korekta. Gadījumā ja maksājumu dati neatbilst patiesībai,
automātiski pielasītās rindas ir iespējams dzēst un aizstāt ar lietotāja
pievienotajiem čekiem.
Der atcerēties, ka attaisnotajos
izdevumos par šo gadu ir iekļaujami arī vecāku maksājumi par bērnu interešu
izglītību. Līdz ar to, izmantojot mobilo lietotni, jau tagad var nosūtīt maksājuma
dokumentus arī par interešu izglītību.
Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un darba devēju atvaļinājumi mazuļu vecākiem
Strādājošiem vecākiem valsts paredz
sociālās apdrošināšanas garantijas un tiesības uz atvaļinājumiem darbā. Tā kā
pabalsti ir vairāki un to nosacījumi arī atšķirīgi, svarīgi zināt, kādas
formalitātes ir jāievēro, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA)
saņemtu pienākošos pabalstus un laikus par atvaļinājuma piešķiršanu būtu
informēts arī darba devējs. VSAA skaidro nosacījumus pabalstiem, kuri ir
saistīti ar darba devēja piešķirtajiem atvaļinājumiem sakarā ar bērna gaidībām
un tā kopšanu pirmo dzīvības gadu laikā.
Darba ņēmēja atrašanās
grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā ir saistoši apstākļi,
nosakot tiesības un piešķirot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, uzsver
VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka.
Maternitātes
pabalstu jeb dekrēta naudu VSAA
piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma
laiku. Tātad, lai saņemtu maternitātes pabalstu, svarīgi, lai sievietei darba
devējs būtu šos piešķīris atvaļinājumus.
Darba ņēmēja atrašanās bērna
kopšanas atvaļinājumā (BKA) dod iespēju saņemt VSAA maksāto vecāku
pabalstu piešķirtajā apmērā (ja BKA neizmanto un turpina strādāt,
vecāku pabalstu ir tiesības saņemt -to izmaksā 30% apmērā no piešķirtā pabalsta
apmēra.
Savukārt bērna tēva atrašanās
atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu dod iespēju bērna tēvam izmantot 10
kalendāro dienu paternitātes atvaļinājumu un saņemt paternitātes
pabalstu.
Tātad atvaļinājumu un pabalstu
piešķiršanā iesaistītās puses ir gan darba devējs, gan VSAA. Darba
devējs, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, piešķirs grūtniecības
un dzemdību atvaļinājumus, kā arī BKA, un VSAA nodrošinās pieprasīto
maternitātes un vecāku pabalstu piešķiršanu un izmaksu, pamatojoties uz
pieprasītāja iesniegumu un darba devēja informāciju par piešķirtajiem
atvaļinājumiem.
Informāciju par piešķirtajiem
atvaļinājumiem darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tad VSAA
šo informāciju elektroniskā veidā no VID saņem. Pabalsta pieprasītājam
informācija par darba devēja piešķirtajiem atvaļinājumiem VSAA nav jāiesniedz.
Taču ir svarīgi savlaicīgi
informēt darba devēju, vispirms iesniedzot iesniegumu attiecīgā atvaļinājuma
piešķiršanai, un pēc tam pieprasīt pabalstus VSAA. Darba likuma 156. panta otrā
daļa paredz, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā
paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un
ilgumu. Tātad – mēnesi pirms bērna kopšanas atvaļinājuma vēlamā sākuma datuma
jāiesniedz darba devējam iesniegums atvaļinājuma piešķiršanai, norādot, cik
ilgi vēlēsieties izmantot šo atvaļinājumu.
Svarīgi zināt!
·
Ikvienam darbiniekam, gan bērna mātei,
gan bērna tēvam, ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu.
·
Atvaļinājuma ilgums ir 1,5 gadi, un to
var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu.
·
Darbiniekam ir tiesības izvēlēties bērna
kopšanas atvaļinājuma laiku, sadalot to pa daļām, vai uzreiz izmantot to
pilnībā.
·
Darbiniekam ir pienākums 1 mēnesi
iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai
tā daļas sākumu un ilgumu.
Kā jārīkojas darbiniekam, lai saņemtu pabalstus, kas saistīti ar bērna
gaidībām un tā kopšanu?
Lai saņemtu: |
1. Darba devējam jāiesniedz: |
2. VSAA jāiesniedz: |
Maternitātes pabalstu (bērna mātei pirms un pēc
dzemdībām – 56 vai 70 dienas katrā no periodiem) |
Iesniegums grūtniecības atvaļinājuma
piešķiršanai un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanai, pamatojoties uz ārsta
izsniegtajām darbnespējas lapām B. |
Iesniegums maternitātes pabalsta
piešķiršanai un darbnespējas lapu B oriģināli. |
Vecāku pabalstu (līdz bērna viena gada vecumam vai
bērna pusotra gada vecumam) |
Iesniegums bērna kopšanas atvaļinājuma
piešķiršanai, kurš jāiesniedz 1 mēnesi pirms vēlamā atvaļinājuma
sākuma datuma. |
Iesniegums vecāku pabalsta
piešķiršanai. Ja darbiniekam būs piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums,
pabalsts tiks izmaksāts piešķirtajā apmērā. Savukārt, neatrodoties bērna kopšanas
atvaļinājumā un turpinot strādāt, – pabalstu izmaksās 30% apmērā no
piešķirtās pabalsta summas. |
Paternitātes pabalstu (bērna tēvam, sakarā ar bērna
piedzimšanu par 10 kalendāro dienu periodu) |
Iesniegums atvaļinājuma piešķiršanai
sakarā ar bērna piedzimšanu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt
pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā2 mēnešu laikā pēc
bērna piedzimšanas. |
Iesniegums paternitātes pabalsta
piešķiršanai. |
Likumdevējs
ir paredzējis iespēju pabalsta pieprasītājam atteikties no maternitātes
pabalsta otras daļas par dzemdību periodu un pieprasīt vecāku pabalstu un bērna
kopšanas pabalstu jau no bērna dzimšanas dienas, bet
ne ātrāk kā ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma par
grūtniecības periodu – ja maternitātes pabalsts ir apmēra ziņā
mazāks nekā vecāku pabalsts.
Tā kā vienlaikus ar vecāku
pabalstu piešķir arī VSAA izmaksājamo bērna kopšanas pabalstu, tad
ir iespējamas situācijas, kad abu šo pabalstu summa ir lielāka nekā
maternitātes pabalsts, norāda A. Zīrāka.
Tādas situācijas varētu būt, ja
1.
darba ienākumi ir minimālās darba algas
apmērā vai tikai nedaudz virs minimālās darba algas;
2.
piedzimuši dvīnīši vai trīnīši.
Tomēr vairumā gadījumu pabalsta
pieprasītājam šāda izvēle nav labvēlīga. Proti, atteikšanās no maternitātes
pabalsta, lai saņemtu vecāku pabalstu, nav izdevīga.
Kādi pabalsti un no kura datuma ir pieprasāmi?
Vecākiem nereti ir neskaidrības ar
diviem periodiem, kuros minēts pusotrs gads. Kā jau teikts, Darba likums paredz
pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu. Tātad tas ir noteikts kalendārā
laika periods. Taču vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu maksā līdz bērniņš
sasniedz pusotra gada vecumu. Tātad šis periods ir saistīts ar bērna vecumu. Piemēram,
ja bērns dzimis 2015.gada 14.martā, tad uz 1,5 gadiem prasītā vecāku pabalsta
un bērna kopšanas pabalsta izmaksa beigsies 2016.gada 14.septembrī. Savukārt
BKA darba devējam vecāki parasti nepieprasa ar bērna piedzimšanas dienu,
bet pēc dzemdību atvaļinājuma, tādējādi 1,5 gadu ilgs BKA, ko piešķir darba
devējs, pārsniedz 2016.gada 14.septembri par 56 vai 70 dienām. Tādējādi par
pēdējām 56 vai 70 dienām pabalsti maksāti netiek.
Pabalstus maksā vienam no
vecākiem, savukārt tiesības pieprasīt 1,5 gadu ilgu BKA ir abiem vecākiem.
Darba devējs bērna kopšanas atvaļinājumu tikai piešķir, bet neapmaksā.
Svarīgi zināt!
·
Ja atteiksieties no maternitātes
pabalsta par dzemdību periodu (B lapas 2. daļa), lai saņemtu vecāku
pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, jāatceras, ka darba devējam ir savlaicīgi
jāiesniedz iesniegums bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanai.
·
Tas nozīmē, ka lēmums neizmantot
dzemdību atvaļinājumu, bet uzreiz pēc dzemdībām sākt izmantot bērna kopšanas
atvaļinājumu, jāpieņem savlaicīgi un vismaz mēnesi pirms bērna dzimšanas
jāiesniedz iesniegums darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma
piešķiršanu.
·
Atvaļinājuma periodi secīgi seko viens
otram, jo vienlaikus divos atvaļinājumos darbinieks atrasties nevar, tādēļ ir
svarīgi jau savlaicīgi izlemt, kurus pabalstus un no kura datuma vēlēsieties
saņemt, un pieprasīt darba devējam piešķirt attiecīgus atvaļinājumus, par
kuriem darba devējam ir jāsniedz ziņas VID normatīvajos aktos noteiktajos
termiņos.
·
Tā kā bērna kopšanas atvaļinājums tiek
piešķirts uz pusotru gadu, tad jāņem vērā, ka, pieprasot šo atvaļinājumu
piešķirt no bērna dzimšanas dienas un neizmantojot dzemdību atvaļinājumu, kura
ilgums ir 56 vai 70 kalendārās dienas, laiks, kuru varēsiet pavadīt mājās,
kopjot bērniņu un atrodoties atvaļinājumos, attiecīgi samazinās.
·
Saskaņā ar Darba likumu grūtniecības un
dzemdību atvaļinājums dod tiesības uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienām,
savukārt bērna kopšanas atvaļinājuma laiks neveido periodu, kurā uzkrājas darba
devēja apmaksātā atvaļinājuma dienas.
·
Izvēle atteikties no maternitātes
pabalsta neietekmē vecāku pabalsta saņemšanu, jo vecāku pabalstu piešķir līdz
kopjamā bērna gada vai pusotra gada vecuma sasniegšanai.
Svarīga sociālā apdrošināšana
Ja, piemēram, abi bērna vecāki ir
strādājoši un māmiņa vēlas atteikties no maternitātes pabalsta otras daļas par
dzemdību periodu, jo bērna tēvs pieprasīs vecāku pabalstu un bērna kopšanas
pabalstu no bērna dzimšanas dienas, vecāki nereti jautā – vai māmiņa var
izmantot dzemdību atvaļinājumu un arī bērna kopšanas atvaļinājumu, ja viņa
nepieprasīs šos pabalstus (no maternitātes pabalsta viņa atteiksies, bet vecāku
pabalstu pieprasīs otrs vecāks)?
A. Zīrāka skaidro, ka tiešā
veidā darba ņēmēja atrašanos grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas
atvaļinājumā nevar saistīt ar pabalstu saņemšanu, jo personai ir tiesības
nepieprasīt pabalstus, vai arī no tiem atteikties, vai arī pieprasīt piešķirt
pabalstus no brīvi izvēlēta datuma.
Proti, darba ņēmējs var atrasties
bērna kopšanas atvaļinājumā, bet nepieprasīt VSAA piešķirt viņam vecāku
pabalstu. Vai arī, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, piemēram, no
1. novembra, pieprasīt piešķirt vecāku pabalstu tikai no 1. decembra.
Vecākiem ģimenē ir jāvienojas,
kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna
kopšanas pabalstu par viena un tā paša bērna kopšanu piešķir vienam vecākam.
Vecāku pabalstu nepiešķir par
bērnu, ja sakarā ar tā piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to
pašu laikposmu.
Tātad, ja māmiņa
izvēlēsies saņemt maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku, bērna
tēvam būs tiesības pieprasīt piešķirt vecāku pabalstu un bērna kopšanas
pabalstu tikai ar nākamo dienu, kas sekos maternitātes pabalsta izmaksas beigu
datumam, lai arī tētis bērna kopšanas atvaļinājumā, kuru piešķīris darba
devējs, jau atrodas no bērna dzimšanas dienas.
Ja māmiņa
atteiksies no maternitātes pabalsta (iesniedzot
iesniegumu VSAA par atteikšanos no pabalsta), lai bērna tēvs varētu saņemt
vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu jau no bērna dzimšanas dienas, tad
atteikšanās no pabalsta saņemšanas neietekmēs darba devēja piešķirtos
atvaļinājumus un darba ņēmēja tiesības tos izmantot Darba likumā noteiktajā
kārtībā un termiņā.
Proti, māmiņa var atrasties
dzemdību atvaļinājumā un pēc tam bērna kopšanas atvaļinājumā, nesaņemot valsts
sociālās apdrošināšanas pabalstus.
Svarīgi zināt!
·
Likums "Par valsts
sociālo apdrošināšanu" paredz, ka persona, kura kopj bērnu
vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, un persona, kura
saņem vecāku pabalstu, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apdrošināta bezdarba
gadījumam, invaliditātei un pensijai.
·
Praktiski tas nozīmē, ka valsts veiktās
iemaksas par personu (par māmiņu vai tēti) tiek reģistrētas apdrošinātās
personas kontā kā sociālās iemaksas. Tas vienam no vecākiem garantē gan
tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja pēc bērna kopšanas perioda tiek pārtrauktas
darba tiesiskās attiecības, gan arī darba stāža uzkrāšanu par periodu, kad tiek
veiktas šīs iemaksas.
·
Savukārt atrodoties atvaļinājumos un
nesaņemot pabalstus par bērna kopšanu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
no valsts budžeta par personu netiek veiktas, tas nozīmē, persona šajā laikā
netiek apdrošināta bezdarba gadījumam, invaliditātei un pensijai.
Pabalstu iesniegumi VSAA
Tātad darba ņēmējam, kas ir
obligāti sociāli apdrošināts, ir tiesības uz pabalstiem, kuri jāpieprasa VSAA.
Nereti vecāki jautā, kuru pabalstu kad var pieprasīt, vai var pieprasīt visus
uzreiz, jo katrai ģimenei (vienam no vecākiem) valsts izmaksā arī bērna
piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreizējs maksājums. Kad bērnam aprit viens
gadiņš, sāk maksāt ģimenes valsts pabalstu.
Iesniegumi VSAA jāiesniedz par
katru pabalstu atsevišķi.
VSAA atgādina, ka visērtāk to
izdarīt, aizpildot E-iesniegumu Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu
portālā www.latvija.lv
Ja iesniegumus iesniegs vienlaikus
vairāku pakalpojumu piešķiršanai, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu
(piemēram: bērna piedzimšanas pabalsta, vecāku pabalsta, bērna kopšanas
pabalsta un ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai) – pabalstus VSAA piešķirs no
datuma, no kura ir tiesības tos saņemt.
Piemēram, ja pieprasītājs iesniegs
iesniegumu bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanai, kamēr bērns vēl nav
sasniedzis 8 dienu vecumu, VSAA pieņems šo iesniegumu, bet lēmumu par
pabalsta piešķiršanu pieņems tikai tad, kad būs nosakāmas tiesības uz šo
pabalstu, proti, ne ātrāk kā no bērna astotās dzīvības dienas.
Savukārt ģimenes valsts pabalsts
tiks piešķirts no bērna viena gada vecuma, bet vecāku pabalsts un bērna
kopšanas pabalsts– ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu
datuma, ja par šo bērnu ir piešķirts maternitātes pabalsts.
Pabalstu pieprasīšanai ir
normatīvajos aktos noteikti termiņi: piemēram, pieprasot pabalstus
2016. gadā, iesniegums bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas
pabalsta un ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai jāiesniedz 12 mēnešu
laikā no tiesību rašanās dienas. Savukārt maternitātes pabalsta, paternitātes
pabalsta un vecāku pabalsta piešķiršanai – 6 mēnešu laikā no
apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.
Gaidot mazuli, vecākus bieži
interesē, ar kādiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem, pabalstiem viņi var
rēķināties. VSAA norāda, ka vecākiem ir tiesības pieprasīt VSAA sniegt uzziņu
par savām tiesībām un prognozējamo pabalstu apmēriem. Lai saņemtu šādu
uzziņu, jāiesniedz rakstisks iesniegums.
Vecāku tiesības uz nodokļa atvieglojumu par vasaras brīvlaikā strādājošu skolēnu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no
vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā
līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās
izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31.
augustam).
Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no
1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID atgādina par
nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan
pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.
Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam),
kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz
31. augustam), vecākam saglabājas nodokļa atvieglojums par bērnu kā
apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā automātiski netiek pārtraukta.
Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu
personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots
neapliekamais minimums 75 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. pantā norma
par nodokļa atvieglojuma saglabāšanu arī tad, ja bērns vasarā strādā, tika
ieviesta 2015. gadā – gan lai veicinātu skolēnu nodarbinātību, jo daudziem
bērniem vasarā paredzēta dalība arī Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu
darba programmās, gan nesamazinātu ģimenes ienākumus, uz laiku liedzot tiesības
uz nodokļa atvieglojumu vecākiem.
Kas attiecas uz pārējo gada periodu un nodokļa
atvieglojumu par apgādībā esošām personām, likumā noteiktais nav mainīts. Kā
skaidro VID, tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 g.v.) paralēli
mācībām strādā mācību gada laikā, bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek
pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Pēc tam, kad
skolēns pārtraucis strādāt vai skolēna ienākums ir mazāks par 175 eiro mēnesī,
vecākiem pašiem bērns apgādībā ir jāatjauno. Ja skolēna mācību gada laikā
saņemtie algotā darba ienākumi mēnesī nepārsniedz 175 eiro, skolēns vienam no
vecākiem var atrasties apgādībā.
Taču arī šo skolēnu (vai kā precīzi teikts likumā -
personu līdz 19 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās
vai speciālās izglītības iestādē) vecākiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu
likumā noteiktajā vasaras periodā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja bērns (atkārtoti
jāuzsver – runa ir par izglītojamo līdz 19 gadu vecumam) nav bijis vecāku
nodokļa grāmatiņā, jo ir strādājis un viņa ienākumi mēnesī pārsnieguši 175
eiro, viens no vecākiem uz vasaras mēnešiem viņu var ierakstīt kā apgādājamo
nodokļa atvieglojuma piemērošanai. Tas ir jāizdara vecākiem pašiem. Tiesības uz
atvieglojumu par apgādājamo neatjaunojas automātiski. To nosaka Ministru
kabineta noteikumi Nr. 304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa
grāmatiņa".
Piemēram, bērns mācību
gada laikā strādā kafejnīcā un saņem ik mēnesi 200 eiro, vecākam nav nodokļa
atbrīvojuma.
Kā LV portālam paskaidroja VID Nodokļu pārvaldes speciāliste Sandra
Logina, jā, arī šajā gadījumā vienam no vecākiem periodā no 1. jūnija
līdz 31. augustam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumu par bērnu. Uz
šo periodu bērns ir jāieraksta kā apgādājamais viena vecāka nodokļa grāmatiņā.
Algas nodokļa
grāmatiņa
Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai
elektroniski, un visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu, ir
veicamas elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS),
algas nodokļa grāmatiņas sadaļā "Apgādājamie" nospiežot spiedpogu
"Pievienot apgādībā esošu personu".
Arī skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var
saņemt algas nodokļa grāmatiņu. To
var izdarīt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu
algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanai, vai elektroniski, izmantojot VID
Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Skolēniem, kuri strādās vasaras
mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē
galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgais darba devējs, pie
kura bērns strādās), un bērna gūtajiem ienākumiem darba devējs būs tiesīgs
piemērot neapliekamo minimumu – 75 eiro mēnesī.
Nodokļu nomaksas
nosacījumi
Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds
nodokļu maksāšanas režīms
ir skolēna darba devējam:
·
vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
·
darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs;
·
darba devējs ir lauksaimnieks.
Ja skolēna darba
devējs strādā vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā
Darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma
nodokli 23% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)
34,09%. 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna
algas, savukārt 23,59% sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem
līdzekļiem.
Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15
gadiem.
Skolēnam, kurš ir nodarbināts vasaras mēnešos, ir
tiesības algai piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 75
eiro apmērā, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam.
Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 400
eiro un ir piemērots neapliekamais minimums 75 eiro, skolēns pēc nodokļu
nomaksas saņem 292,91 eiro.
VID mājaslapā ir pieejams algas kalkulators, ar kura
palīdzību ikviens ātri un ērti var aprēķināt darba algas apmēru pēc nodokļu
nomaksas.
Ja skolēns (neatkarīgi
no viņa vecuma) vasarā strādā pie MUN maksātāja
No skolēna ienākuma darba devējs – mikrouzņēmumu
nodokļa maksātājs – neietur sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli,
bet tie veido daļu no mikrouzņēmumu nodokļa, ko darba devējs maksā no sava
saimnieciskās darbības apgrozījuma.
Piemēram, ja saņemamā
atlīdzība ir 400 eiro, summa, ko saņems skolēns, arī būs 400 eiro.
Laika periodā, kamēr skolēns ir mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā un vecāku gūtajam
ienākumam nevar tikt piemērots atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro
apmērā. Tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks
automātiski pārtraukta.
Ja maksā sezonas
laukstrādnieku nodokli
Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku
ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai
stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu
šķirošanā), gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota nodokļa
likme 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.
Piemēram, ja kopējā
saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 400 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka
par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa
nomaksas, būs 340 eiro.
Vecāki saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par
apgādībā esošu bērnu 175 eiro apmērā, ja bērns ir jaunāks par 18 gadiem un
saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, kā arī, ja bērns ir vecumā no 18 līdz 19
gadiem, mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības
iestādē un vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam) saņem sezonas
laukstrādnieku ienākumu.
Vairāk informācijas
par skolēnu darbu vasarā - VID, NVA, VSAA
VID Sabiedrisko attiecību daļa norāda, ka plašāka
informācija gan par skolēnu darbu vasarā, gan par elektroniskajām algas nodokļa
grāmatiņām pieejama VID mājaslapas sadaļā "Elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa", bet par
sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli –VID metodiskajā materiālā "Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis".
Jautājumu un neskaidrību gadījumā Valsts ieņēmumu
dienests aicina zvanīt uz VID informatīvo tālruni 67120000, konsultēties
ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī sūtīt savu jautājumu,
izmantojot VID mājaslapas sadaļu "Uzdot jautājumu VID".
Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, var
saņemt informāciju vai konsultēties arī:
·
Valsts nodarbinātības aģentūrā (NVA) – par vakantām darba vietām un
jauniešu vasaras darba programmu; www.nva.gov.lv
·
Valsts darba inspekcijā (VDI) – par darba tiesībām un darba drošību, t.sk.
obligātajām veselības pārbaudēm un citiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem; www.vdi.gov.lv/lv/
·
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) – par slimības pabalstu vai
·
apdrošināšanas atlīdzību; www.vsaa.lv
Līdz 31.martam biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un politiskajām organizācijām jāiesniedz gada pārskats.

Izmaiņas tiesību aktos, kas stājas spēkā 2016. gadā
1.martā sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana.
PRRO atgādina, ka šī gada 1.martā sākas Gada ienākumu deklarācijas
iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to
vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu
pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. VID
aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot
VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo tas ir daudz ērtāk, ātrāk un
vienkāršāk!
Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 2016.
gada 1. marta līdz 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem,
kuri:
- veikuši saimniecisko darbību
(piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu
īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no
profesionālās darbības u.c.),
- guvuši ienākumus ārvalstīs (tai
skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos
pārvadājumos izmantojama kuģa),
- guvuši ar nodokli neapliekamos
ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti
ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
- guvuši ienākumus, kuri
apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu
no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav
ieturēts ienākuma izmaksas vietā,
- guvuši citus ar nodokli
apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai
skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadu var sākt sniegt no šī gada 1.marta
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka Gada ienākumu
deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem jāiesniedz VID no 2016. gada 1.
marta. Tieši tādēļ tā šobrīd vēl nav pieejama VID elektroniskajā deklarēšanas
sistēmā (EDS). Arī papīra formātā Gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadu
aicinām iesniegt, sākot ar 2016. gada 1.martu, jo tikai tad VID rīcībā būs visa
darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju informācija. Tā nepieciešama,
lai VID varētu pilnvērtīgi apstrādāt iesniegtās deklarācijas un precīzi noteikt
personai atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas summu.
VID aicina ievērot likumā noteikto deklarācijas iesniegšanas termiņu arī
tādēļ, ka arī tām deklarācijām, kuras tiks iesniegtas pirms 2016. gada 1.
marta, trīs mēnešu nodokļa atmaksas termiņš tiks rēķināts no 2016. gada 1.
marta[1].
VID atgādina, ka fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā
arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem,
kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācija par
2015. gadu obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS, no 2016. gada
1. marta līdz 1.jūnijam (ieskaitot).
VID aicina arī tās fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību,
iesniegt deklarāciju ērtāk un ātrāk, izmantojot EDS, jo ikviens var kļūt par
EDS lietotāju, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli,
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS
„Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elektronisko paraksta
viedkarti (e-parakstu).
Savukārt viedtālruņu un planšetdatoru lietotājus aicinām izmantot EDS
mobilo versiju (eds.vid.gov.lv), jo arī tajā iespējams iesniegt gada ienākumu
deklarāciju, bet attaisnojuma dokumentus (čekus un kvītis) pievienot no
attiecīgās ierīces galerijām.
Deklarācijas iesniegšana elektroniski, izmantojot EDS, ir daudz vienkāršāka
un ērtāka arī tādēļ, ka tajā automātiskitiek atspoguļota visa
VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, proti, nodokļu maksātāja gūtie
ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām
iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par
veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no
iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un
ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Tāpat, sākot ar 2016. gadu, deklarācijā
automātiski tiks atspoguļota arī tā informācija, ko par personas veiktajiem
maksājumiem par izglītību VID būs iesniegušas mācību iestādes.
Tādējādi personām, kuras vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma
nodokli par attaisnotajiem izdevumiem[2], deklarācijas pielikumā D4 pašām
papildus jānorāda un jāpievieno attaisnojuma dokumenti (čeki, kvītis vai tml.)
tikai par tām summām, par kurām VID rīcībā informācijas nav un kuras VID nav
iekļāvis deklarācijā.
VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti laikā
no 2016. gada 1. marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem,
kuri:
- veikuši saimniecisko darbību
(piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu
īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no
profesionālās darbības u.c.),
- guvuši ienākumus ārvalstīs (tai
skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos
pārvadājumos izmantojama kuģa),
- guvuši ar nodokli neapliekamos
ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti
ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
- guvuši ienākumus, kuri
apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu
no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav
ieturēts ienākuma izmaksas vietā,
- guvuši citus ar nodokli
apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai
skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.
Nekustamā īpašuma nodokļa likums ļauj pašvaldībām noteikt maksimālo 3% likmi ne tikai graustiem, bet arī mājām, kuras būvniecībai atvēlētajā termiņā nav nodotas ekspluatācijā. Paaugstināto nodokli aprēķina vai nu no pašas būves, vai arī no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības – no tās, kura ir lielāka. Ja kādam, saņemot nodokļa maksāšanas paziņojumu, nav skaidrs, kāpēc maksājamā summa ir tieši tāda, atbilde nav meklējama likumā, bet katras pašvaldības saistošajos noteikumos, kas šo likuma normu var interpretēt.
Dzīvokļu īpašniekiem likumā dos iespēju izbeigt zemes piespiedu nomas attiecības.
Ienākumu deklarācija. Kā atgūt pārmaksātos nodokļus
Valsts amatpersonu deklarācijas par 2015.gadu jāiesniedz no šī gada 15.februāra līdz 1.aprīlim
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto
valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2015. gadu
jāiesniedz VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk
– EDS) no 2016. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim ieskaitot.
Turpinot vienkāršot deklarācijas aizpildīšanu, tajā automātiski var iegūt
datus no VID rīcībā esošās informācijas par amatpersonas papildus ieņemamajiem
amatiem. Visa cita deklarācijā norādāmā informācija ir identiska pagājušajā
gadā norādāmajai informācijai.
Papildus informējam, ka deklarācijas Publicējamā un Nepublicējamā daļā ir
sadaļa “Cita informācija”, kur ir iespējams norādīt informāciju, kas pēc
deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts
amatpersonas mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā.
Precizēt jau iesniegtās deklarācijas var, rakstveidā vēršoties VID un
pamatojot precizējumus, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās
daļas publiskošanas elektroniskā veidā VID mājaslapā esošajā publiskojamo datu
bāzē.
Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to
vairs nav nepieciešams atjaunot, lai iesniegtu valsts amatpersonas deklarāciju
vai jebkuru citu dokumentu EDS[1]. Dokumentu iesniegšana arī vairs
nav jāapliecina ar VID e-paraksta datni.
Atgādinām, ka jau kopš pagājušā gada valsts amatpersonām valsts amatpersonas
deklarācijā ir jānorāda arī šāda informācija:
- ja
tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir
patiesā labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā
nodotas lietas vai tās daļas;
- par to,
vai ir veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības
apdrošināšanas iemaksas.
Tāpat atgādinām, ka pēc attiecīgās deklarācijas sadaļas atvēršanas tajā
iespējams iegūt informāciju, kas par minēto personu pieejama dažādās valsts
informācijas sistēmās un ir nepieciešama deklarācijas aizpildīšanai (par
īpašumā vai kopīpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti
zemesgrāmatā; par īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri
reģistrēti VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošā valsts
informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”; par
gūtajiem ienākumiem, kas deklarēti VID, un dati (vārds, uzvārds, radniecība)
par laulāto, vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem, kas pieejami Iedzīvotāju
reģistrā, kā arī informāciju par papildus ieņemamajiem amatiem no VID rīcībā
esošiem datiem.
Plašāka informācija par to, kas ir valsts amatpersonas, amatpersonu
deklarācijas iesniegšanas kārtība un termiņi, kā arī uzskatāms metodiskais un
informatīvais materiāls (ar vizuālu palīginformāciju) par valsts amatpersonu
deklarāciju iesniegšanu pieejams VID mājaslapas sadaļāNoderīgi/Informācija valsts amatpersonām.
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām valsts amatpersonas konsultēties
klātienē pie VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas
daļas speciālistiem vai arī zvanīt uz VID Informatīvo tālruni 67120000,
izvēloties tematu „Informācija valsts amatpersonām”. Tāpat VID mājaslapas
sadaļā „Kontakti” ir iespējams pieteikties padziļinātai konsultācijainoteiktā
vietā un laikā, izvēloties tematu „Jautājums par valsts amatpersonas
deklarāciju”.
https://www.vid.gov.lv/default.aspx?&tabid=7&id=14&oid=153153